Taču Jēzus ievieš skaidrību, uz jautājumu par lielāko bausli atbildot: “Klausies, Izraēl!” Esi uzmanīgs un mēģini saprast, ka Dievs ir viens vienīgs. Visa pasaule kopā nav tik vērta, cik vērts ir Dievs. Kungs ir tikai viens. Visas pasaules bagātības nav līdzvērtīgas Dievam. Tātad mīli Dievu ar visu to, kas tu esi, – ar prātu, sirdi un spēku.
Tas reliģijai ir pats būtiskākais. Tik lielā mērā, ka var apgalvot – tas, kurš nav sapratis Dieva vērtību, nekad nespēs dzīvot savu reliģiju ar entuziasmu. Īsta reliģija atklājas brīdī, kad mēs saprotam, ka lietas un mēs paši neesam pietiekami, un apjaušam, ka tikai Dievs un vienīgi Dievs ir klints, uz kuras cilvēks var balstīt savu cerību. Tas ir brīdis, kad sākas svētuma ceļš.
Uzlūkosim atšķirību starp mums un svēto Francisku. Viņš saprata Dieva lielo vērtību, ierādīja Tam savā dzīvē pirmo vietu un bija pārliecināts par savu izvēli; turpretī mums ir tik daudz elku. Par nožēlu patiesa ir definīcija, ka cilvēks ir nemitīgs elku veidotājs. Cik lielā mērā tas attiecas uz mums? Kad cilvēks izvēlas elkus, viņš cieš no bailēm, jo nekādi šīs pasaules labumi nevar aizstāt Dievu. Jēzus aicinājums ir aktuāls: Dievs ir viens vienīgs. Liec Viņu pirmajā vietā, un tas būs tavas ticības un tava prieka brīdis.
Kā mēs varam zināt, ka mīlam Dievu? Nepietiek vien ar apgalvojumiem un labiem nodomiem; Dievu mīl ar faktiem. Tāpēc arī otrais bauslis – mīli savu tuvāko! Patiesībā tas, kurš ir atklājis Dievu un Viņam tic, nedrīkst noslēgties sevī – ir jāmīl tuvākais ar Dieva mīlestību. Dievs mūs gaida mūsu tuvākajos, tā ir izšķirīgi svarīga ziņa. Mūsu labestībai ir jākļūst par paša Dieva labestību. Dievs ir mīlestība un aicina mūs mīlēt; tuvākais ir ikdienas prakses vieta mūsu mīlestībai. Tāpēc pirmais un otrais bauslis vienmēr ir kopā – mums, kristiešiem, nav iespējams mīlēt Dievu, ja nemīlam savu tuvāko.
Apustulis Jānis skaidri pasaka: tas, kurš apgalvo, ka mīl Dievu, bet ienīst savu brāli, ir melis. Tas, kurš nemīl brāli, ko redz, nevar mīlēt Dievu, ko neredz. Patiesība ir acīmredzama – Jēzus atdeva savu dzīvību par mums, tāpēc arī mums jāatdod sava dzīvība par saviem brāļiem.
Šo vārdu gaismā – cik daudz meļu ir Dieva priekšā, un cik bieži mēs paši esam meļi attiecībās ar Kungu! Mūsu attiecības ar Dievu ir identiskas tām, kādas mums ir ar mūsu tuvāko.
Šajā brīdī, kad sirdsapziņa mums pārmet, mēs atkal meklējam attaisnojumus, jautājot Kungam: kas tad ir mans tuvākais? Jēzus atbild ar līdzību, kas nemitējas mūs pārsteigt jau divus tūkstošus gadu, – tā ir līdzība par labo samārieti. Šī līdzība mums māca, ka tuvākais nav tikai draugs, radinieks, kristietis vai tas, kurš man dara labu. Ar to vien nepietiek. Tuvākais ir ikviena persona, kurai es varu dāvāt savu mīlestību un labestību, neraugoties uz šī cilvēka nopelniem vai to, kā viņš man spēs atlīdzināt. Tas, kuram ir nepieciešama mana mīlestība, lai kas viņš arī būtu, ir mans tuvākais. Tas, kurš mani ir apvainojis, pazemojis vai aizskāris, vēl lielākā mērā ir mans tuvākais, jo mana mīlestība pret viņu patiešām ir bez aprēķina. Mīlestība pret tuvāko, kurš ir ļauns, ir patiesa mīlestība; tā ir jaunā dzīve, ko Kristus atnesa šajā pasaulē; tas ir izaicinājums, ko Kristus ir metis naidam un egoismam.
Mēs runājam, ka mūsu Dievs ir labs, mīļš un gādīgs; bet vai mēs esam tam dzīvs pierādījums? Vai tie, kas cieš, spēj saskatīt mūsos šo labestību, šo piedošanu un līdzjūtību? Nekad nepieļauj, lai kāds, kurš ir atnācis pie tevis, dotos projām, nekļuvis labāks un laimīgāks. Dievs ir mīlestība, un Viņš mīl tevi. Mīli citus tā, kā Dievs mīl tevi. Mieramtuvu.lv |
