E.Silevičs: „Kad bagātais jauneklis prasa Jēzum „Ko man darīt, lai iemantotu mūžīgo dzīvi?”, Jēzus atbild: „Pildi baušļus!” Kāpēc to darīt? Jo Dieva dziļākā būtība ir mīlestība. Ja kāds grib būt Dieva draugs, vispirms no savas dzīves jāizravē tas nevēlamais, kas koncentrētā veidā izteikts baušļos. Ja kāds grib būt vesels, ārsts vispirms teiktu: „Atmet smēķēšanu, dzeršanu, maini mazkustīgo dzīvesveidu!” Līdzīgi ir garīgajā dzīvē. Baušļi ir Dieva pavēles, kas paver iespēju mūžīgajai dzīvei. Pirmie trīs baušļi iezīmē cilvēka attiecības ar Dievu, pārējie septiņi – cilvēku savstarpējās attiecības.” 3. bauslis: „Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.” „Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt (..). Jo sešās dienās tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdusējās.” 3. bauslis nosaka – vienai dienai nedēļā vajadzētu būtiski atšķirties no citām. Svētdiena nav laiks, kad izdarīt to, kas pa nedēļu nav paspēts. Nestrādāt nenozīmē nedarīt neko. Pēc dievkalpojuma var atrast jebkuru citu aktīvu nodarbi: nodoties mākslai, literatūrai, sportam. Būtiski ir svētdienu svinēt, priecāties par to. „Saistībā ar 3. bausli jāmin arī taisnīguma jēdziens. Tas nozīmē – katrs saņem to, kas tam pienākas. Dievs katru cilvēku savā veidā bagātīgi apdāvinājis: devis dzīvību, talantus, materiālu labklājību. Taisnība prasa, lai mēs to novērtētu. Ja neredzam labo, ko Dievs mums devis, tad esam netaisnīgi pret Viņu. 3. bauslis aicina svētdienu nodzīvot pēc Dieva noteikumiem: atlikt malā sadzīviskās rūpes, veltīt šo dienu tam, lai pateiktos par dāvanām un pielūgtu Viņu. Vispilnīgākā izpausme pateicībai par visām žēlastībām ir euharistija. Kristietim ir arī svēts pienākums – būt kopā ar citiem ticīgajiem pateicības upurī,” skaidro Edijs Silevičs. „Kā panākt dziļāku redzējumu, nevis tikai – strādāt svētdienā vai nestrādāt? Tādu cilvēks iegūst, kad sāk apzināties, ka nav pašpietiekams. Viņš atskārst, ka nav vienīgais noteicējs pār sevi, un sāk meklēt Dievu. Bet ticīgie zina, ka visu labo saņem no Dieva, tāpēc viņi nāk pateicībā. Lai iegūtu šādu skata perspektīvu, izaugsme ir pakāpeniska un nevar rasties vienā dienā. Var likties, ka svētdienā neaiziet uz Svēto Misi nav nekas briesmīgs. Tomēr apzināti, brīvprātīgi izlaists svētdienas vai obligāti svinamo dienu dievkalpojums jau ir grēksūdzes saturs. Izņēmumi, kas atbrīvo no pienākuma būt baznīcā, ir daži: slimība, attālums, zīdaiņa kopšana, avārijas likvidēšana, algots darbs noteiktā profesijā, piemēram, ugunsdzēsējiem, ārstiem utt. Taču vienmēr spēkā ir aicinājums – censties sakārtot dzīvi tā, lai svētdienu veltītu Dievam. Jo vairāk kāds piedzīvo, kā baznīcā saņemtie sakramenti maina viņa dzīvi, jo vairāk tas kļūst vitāli nepieciešams. Tad saprotam, ka svētdiena baznīcā nav tikai pienākums, bet arī kārtējā Dieva dāvana. Svētdiena ir katras nedēļas Lieldienas.” 7. bauslis: „Tev nebūs zagt.” „Parasti ar šo bausli domājam: nedrīkst ņemt to, kas pieder citam. Bet tā būtu visšaurākā izpratne. Dievs grib pateikt arī to, ka tas, kuram pieejami dažādi labumi, tie taisnīgi jāpārvalda. Dievs ir labo lietu avots, un Viņš nenosoda privāto īpašumu. Tomēr cilvēkam tas tiek dots tādēļ, lai viņš mācītos arī dot citiem. Ja esi bagātīgi saņēmis mantu vai zināšanas, dalies ar tiem, kam trūkst! Tā tevī nostiprināsies Dieva līdzība. Tāpat šis bauslis runā par tiem, kuri ir atraduši mantu, zina tās īpašnieku, tomēr to neatdod.” „Zagšana var izpausties arī netieši," saka priesteris Edijs. "Turēt necilvēcīgos apstākļos darbiniekus, aizturēt algas izmaksu, vieglprātīgi šķiest ienākumus, nerēķinoties ar sociālajām vajadzībām, mākslīgi paaugstināt cenu, dot un ņemt kukuļus, ievilināt nelegālos darījumos, viltot dokumentus, izvairīties no nodokļiem – arī par to runā bauslis "Tev nebūs zagt"." Kurzemnieks.lv
Foto: Katedrāle.lv | 
