Tas ir eshatoloģisks apsolījums, kas piepildīsies pēc mūsu šīszemes dzīves. Taču ar paša Jēzus apskaidrošanos cilvēkiem apsolītā pārveidošanās atbalsojas mūsu šodienā. Jau tagad mums jākļūst apskaidrotiem. Tas ir aicinājums. Uzkāpt kalnā, nepalikt pie viduvējības, tiekties pēc transcendentā, ikdienu pārsniedzošā. Satikt Dievu tuksnesī, klusumā, vientulībā, lai pēc tam dotos pie brāļiem un māsām un viņus stiprinātu ar to Gara spēku, ko esam saņēmuši, uzlūkojot apskaidroto Jēzu.
Taču pirms šī apsolījuma ir cits – zvaigžņotais apsolījums Ābramam: “Tik daudz būs tavu pēcnācēju!” Skaidra valoda, skaidrs solījums: tev būs neskaitāmi dēli un dēlu dēli. Tici man! Ābrams tic, tāpat kā mēs ticam savas miesas apskaidrošanai nākamajā mūžībā. Neskaitāmo zvaigžņu vidū ir arī mūsu zvaigznāji, mūsu Debesu mājokļi, kurus Tēvs jau mums sagatavojis. Astronomi gan iebilstu, ka runa var būt tikai par simbolisko nozīmi. Bet kādām Debesīm tomēr jābūt, apsolījuma Debesīm, tām, kur tiksim apskaidroti. “Debesis ir tuvu klāt,” pauž iedvesmota dziesma, un mēs sev taujājam par to paralēlo garīgo pasauli, kas nereti mums ļauj sajust savu pieskārienu kā glāstu vai kā maigu vēja pūsmu, lai zinātu, ka Dieva klātbūtne var parādīties šādā neuzspiestā, nevardarbīgā veidā.
Šodien Jēzus arī mūs aicina kopā ar Viņu uzkāpt Tabora kalnā un ieraudzīt, ka “Debesis ir tuvu klāt”. Pārveidošanās un Mozus ar Eliju ir kā atvērtas Debesis. Mūsu garīgās acis atveras. Tām priekšā vairs nav kāds netverams plīvurs. Visa eņģeļu pasaule kļūst redzama, varbūt arī mūsu senču dvēseles, varbūt arī svēto kori tādā Apskaidrošanās kalnā. Smalki? Jā, Dievs mums tādu smalkumu var dāvāt. Mums, rupjajai matērijai, kas neesam Viņa cienīgi. Neesam cienīgi, ka Viņš nāktu pie mums, bet Viņš saka tikai vārdu, un mūsu dvēsele kļūst vesela. Šādi norisinās mūsu apskaidrošanās. Grieķu Baznīctēvi runā par dievišķošanu, par divinizāciju: mēs kļūstam par dievišķās dabas dalībniekiem, saskaņā ar apustuļa Pētera atklāto.
Lūdzoties un gavējot, atsakoties no tā, kas mums nav nepieciešams, un pamanot robežu, ko Dievs arvien pārbīda, mēs pārliecināmies, ka tas, pēc kā ilgojamies, mums jau tiek dāvāts. Dieva klātbūtne tikai gaida mūsu atbildi. Mieramtuvu.lv | 
