Daudz ir jautājumu, kas attiecas uz ticību, – kas un kāds ir Dievs, kas ir Baznīca un kāda ir Baznīcas ticība, kāda ir mana ticība un mans aicinājums utt. Tomēr, pārdomājot ticības jautājumu, ir jāpievērš uzmanība arī jautājumam par cilvēku – kas ir cilvēks, kurš tiek aicināts ticēt?
Svētais Pāvils Vēstulē galatiešiem skaidro: “Jūs visi, pateicoties ticībai, esat Dieva bērni Kristū Jēzū. Jo visi jūs esat ietērpušies Kristū.” Vai tā nav priecīga vēsts? Vai tas nav pamats mūsu ticības dzīvei? Mēs esam Dieva ģimene! Jēzus Kristus brāļi un māsas! Un tas ir svarīgāk par atšķirībām, kas saistītas ar dzimumu, aicinājumu, raksturu, garīgumu, tautību, vecumu utt.
Atšķirības neattālina citu no cita. Cilvēks var attālināties vai kādu atstumt, bet tas ir saistīts ar grēku, tās ir grēka sekas. Vienotība ir liela dāvana, bet tā nav vienādība. Vienotība ir atvērta uz dažādību, un to stiprina mīlestība, kas izriet no patiesības, ka visi esam Dieva bērni, Dieva ģimene, ietērpušies Kristū.
Sporta valodā runājot – visi veidojam vienu komandu, kurā visi nav viss, bet katram ir savs uzdevums un visi pūlas komandas labā. Ja sākas iekšējas cīņas – zaudē komanda. Ļoti līdzīgi ir ar ticības dzīvi. Mēs visi esam kā Dieva komanda pasaulē. Mums katram ir jācīnās ar savām vājībām un nepilnībām, lai augtu svētumā un ar to kalpotu citiem. Ir jāatstāj visas iekšējās cīņas – par to, kurš ir labāks, svarīgāks vai svētāks, par to, kurš garīgums, kustība vai kalpošana ir labāka. Ir jāatbrīvojas no slēptas skaudības un egoisma un vēl vairāk jāpriecājas par brāļa vai māsas panākumiem, un jārunā par to arī ar citiem! Jo tie taču ir Baznīcas, Dieva ģimenes, panākumi, un tas nozīmē – arī manējie.
Lai visiem notikumiem un visām mūsu pārdomām, kas saistītas ar Ticības gadu, lai tie nestu augļus, seko arvien lielāka brāļu un māsu mīlestība, turklāt atceroties, ka “sadarbība” un “atbalsts” ir citi šīs mīlestības vārdi. Šī mīlestība ir saites, kas veido Baznīcu kā Dieva ģimeni un kā tādu to atklāj pasaulei. Mieramtuvu.lv
Foto: Freedigitalphotos.net | 
