Ko tas nozīmē? Turpinājumā apustulis Pāvils savā vēstulē kolosiešiem cenšas iedrošināt un pamācīt kristiešus, lai padarītu ikvienu cilvēku pilnīgu Kristū Jēzū. Visbeidzot, evaņģēlists Lūkass piedāvā lasītājiem līdzību par Martu un Mariju. Šie Svēto Rakstu fragmenti ir labi zināmi, taču tiek lasīti atkārtoti, it kā tie ar neatlaidību tiektos mums kaut ko pateikt. Šādas izjūtas var pārņemt ikvienu kristieti, kas apzinīgi cenšas sekot Kristum un Baznīcai. Šķiet – nekas jauns, tā pati vēsts, tie paši stāsti... Vienīgais, kas mainās, esmu es (lasītājs, klausītājs)!
Es vēlos pievērst uzmanību Evaņģēlija lasījumam. Lūkass iepazīstina ar Martu un Mariju. Marta ir aktīva, cenšas darīt visus darbus, kas būtu nepieciešami, uzņemot viesus. Savukārt Marija tiek parādīta, sēžot pie Jēzus kājām un uzmanīgi klausoties tajā, ko Jēzus saka. Ir konflikts starp šīm divām sievietēm, un Jēzus atbilde ieņem zināmu pozīciju par labu Marijai. Mums kā lasītājiem vai klausītājiem viss šķiet skaidrs. Ļoti vienkārši un viegli mēs kategorizējam šīs divas sievietes, iedalot labajā un sliktajā. Mēs izdarām secinājumus un saskaņā ar tiem cenšamies arī dzīvot. Tiek pieņemts, ka Marta ir sliktā, kas pārstāv visus aktīvistus un darbaholiķus. Turpretī Marija tiek rādīta kā priekšzīme tam, kādam būtu jābūt Jēzus sekotājam. Tiklīdz kaut kas neatbilst šīm kategorijām un mūsu pieņēmumiem, mēs nosodām un bieži vien pat uzbrūkoši cenšamies pārliecināt par savu patiesību. Ja vēl joprojām ir kādas pretestības un nesaskaņas, kļūstam vēl radikālāki un cenšamies panākt “taisnību”, lai arī ko tas maksātu. Par nožēlu, šajā gadījumā bieži vien tiek pieņemta morāle, ka līdzekļus attaisno mērķis. Visbeidzot, nemanāmi nonākam pie situācijas, kad, šķiet, atpakaļceļa vairs nav, jo tas no mums prasītu atzīt savu kļūdu, to, ka esam ierobežoti savās izvēlēs, lēmumos un, iespējams, pat savos uzskatos.
Es vēlos aicināt palūkoties uz šiem lasījumiem no citas perspektīvas, it īpaši pievēršot uzmanību lasījumam no Evaņģēlija. Nedomāsim par to, kā es varu šo lasījumu fragmentu izmantot, lai pamatotu vai pat attaisnotu savus uzskatus un rīcību, bet gan – ko šis Svēto Rakstu teksts cenšas man pateikt, pamācīt vai kā šis izvilkums no Bībeles mani iespaido vai varbūt – kā iedvesmo.
Lūk, daži punkti, kas varētu palīdzēt domāt par Evaņģēliju un uzsākt apceri: pirmkārt, Jēzus pievērš uzmanību sievietēm, un ar šo īso Rakstu vietu Lūkass savā veidā novērtē sievietes lomu sociālajā kontekstā. Kā es personīgi skatos uz sievietes lomu sabiedrībā? Sievietes var sev jautāt: kā es personīgi dzīvoju savas attiecības ar Jēzu un kāda ir mana loma sabiedrībā, man, kas esmu Jēzus mācekle? Otrkārt, Jēzus nenosoda Martu, sakot, ka viņa dara nepareizi, bet uzslavē Mariju par viņas izvēli. Vai es kādreiz esmu juties/usies izaicināts/a savu dzīvē pieņemto izvēļu un lēmumu dēļ? Vai Jēzus ir mani mudinājis padomāt par lietām, ko bieži vien daru kā ikdienas rutīnu? Vai es esmu juties/usies iedrošināts/a savās dzīves izvēlēs, pat gluži ikdienišķās?
Šie ir tikai daži jautājumi, un, iespējams, katram ir savi jautājumi, uz kuriem gribas rast atbildi. Es vēlos iedrošināt uzdot jautājumus un censties uz tiem atbildēt. Pats svarīgākais – aicinu katram paraudzīties uz sevi, uz to, kā es mainos un attīstos, un ļaut, lai Dievs darbojas manī. Ļaut, lai Dievs, kurš ir atklājies caur Bībeli, mani ietekmē. Vēl vairāk – lai Viņš mani veido un pārveido. Visbeidzot, pēdējais jautājums: ko Dievs redz, dzird vai jūt, raugoties uz mani? Mieramtuvu.lv |
