Svinīgajā ielas atklāšanas pasākumā piedalījās un uzrunas teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis un Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Tāpat piedalījās vairāki ārvalstu viesi, dažādu kristīgo konfesiju garīdznieki un citi interesenti. Z.Stankevičs pirms ielas atklāšanas uzsvēra, ka apbrīnojam tos, kas, neskatoties uz briesmām, bija gatavi dot liecību patiesībai, kuru bija atraduši un saskaņā ar kuru dzīvoja un mācīja arī citus tā darīt. Ar tādiem cilvēkiem nevarēja manipulēt, un tas bija bīstami toreizējai varai. „Drosme un spēks sekot savai pārliecībai, neapcietinot savu sirdi, ir pārlaicīgas vērtības, kurām nav noilguma. Tāds bija arī bīskaps B. Sloskāns. Pārstāvēto vērtību dēļ viņš pieder mums visiem - Rīgai un visai sabiedrībai. Tāpēc apsveicama ideja, ka Rīgas dome nolēma nodēvēt viņa vārdā ielu, kas ved uz ēku kompleksu, kur bīskaps vairākus gadus dzīvoja un darbojās pēc atbrīvošanas no padomju cietumiem," norādīja Z. Stankevičs. E. Semanis pauda pārliecību, ka bīskaps ir simbols daudzu ciešanām, kā arī simbols tai vērtību skalai, kas ir pamats katra indivīda un sabiedības pastāvēšanai. Un šīs vērtības ir aktuālas arī šodienas Latvijā. E. Aldermane turpināja, ka bīskaps ir bijusi apbrīnojama personība, savu garaspēku dāvājot arī citiem, kas toreiz bija kopā ar viņu. Tāpēc, pēc viņas domām, arī šādas ielas atklāšana ir svētība sabiedībai. Ārzemju viesu vidū no Beļģijas bija ieradies monsinjors Stefans van Kalsters, bīskapa B. Sloskāna vicepostulātors, kurš bija atbildīgs par B. Sloskāna beatifikācijas procesam nepieciešamo materiālu apkopošanu. Viņš arī personīgi pazina bīskapu un atceras, ka lūgšanu brīžos kapelā esot novērojis bīskapa lūgšanas garu. Viņš nekad neesot redzējis nevienu tā lūdzamies. Jau dzīves laikā daudzi viņā saskatīja svēto. Monsinjors cer, ka nākotnē bīskaps B. Sloskāns tiks iecelts svēto kārtā. Pēc ielas atklāšanas viesi devās uz RKĢ ēku, kur arhibīskaps iesvētīja Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istabu. Tajā ir izveidoti stendi, kas ilustrē dažādus bīskapa B. Sloskāna dzīves posmus. Tur ir iespējams apskatīt arī viņa fotogrāfijas un personīgās lietas. Tāpat pie sienas ir to katoļu, pareizticīgās, luterāņu un baptistu baznīcas garīdznieku saraksts, kas arī padomju gados savu dzīvību atdeva ticības dēļ. Sloskāns ir pirmais latvietis, pēc kura nāves Vatikānā oficiāli sācies beatifikācijas process, lai viņu atzītu par svēto. Sloskāna kanonizācijas process ir sākts 2000.gadā, bet 2004.gada 20. decembrī ar pāvesta Jāņa Pāvila II dokumentu atzīta Sloskāna "tikumu varonība" un tagad viņš tiek dēvēts par godināmo, kas ir pirmais solis ceļā uz viņa atzīšanu par svēto. LRKB IC
Foto: N. Pucis | 
