Priestera komentārs Adventa I svētdienai (01.12.2013) Nesen kāda kristiešu grupa no ASV izveidoja projektu, ko varētu tulkot kā “tetovētais Jēzus”. Viņi izvietoja ap 60 lielformāta plakātu, uz kuriem attēlots Kristus ar tādiem tetovētiem uzrakstiem kā, piemēram, “depresija”, “bailes”, “nevajadzīgs”, “lepns” utt. |
Internetā arī tika ievietots šīs grupas veidots videoklips, kurā galvenais varonis – maza tetovēšanas salona īpašnieks – pieņem cilvēkus, kuri nāk pie viņa ar tetovējumiem, kas atspoguļo viņu vājības, bet šis meistars tos maina, liekot vietā: “mērķtiecīgs”, “pazemīgs”, “brīvs”, “pieņemts” utt. Bet noslēgumā atklājas, ka vecie uzraksti paliek uz paša meistara ķermeņa, turklāt meistars ir ļoti līdzīgs Jēzum. (Ar šo video var iepazīties interneta mājaslapā: www.jesustattoo.org)
Negribu spriest, vai šāds evaņģelizācijas veids ir adekvāts vai ne, bet šīs ieceres ideja ļoti labi atspoguļo to, ko pirms daudziem gadsimtiem teicis pravietis Isajs: “Ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Is 53, 5) Bet, lūk, kas mani jo īpaši uzrunāja šajā video, – tas, ka cilvēki paši nāca pie meistara, tiem vajadzēja nokāpt pagrabā, lai tie pie viņa tiktu.
Tā notiek ar katru mūsu grēku, netikumu vai vājību. Pirms tie tiek dziedināti, mums pašiem jānokāpj līdz pat “pagrabam” – līdz vietai, kur nevienam negribas uzturēties ilgāk, nekā tas nepieciešams. Nevienam nav patīkami domāt, dzirdēt vai runāt par savām vājībām – varbūt tas iespējams vienīgi tad, ja cilvēks cenšas piepildīt savu tukšumu, mēģinot panākt, lai citi viņu žēlo. Ja cilvēks ir pieļāvis grēku, par kuru viņam ir kauns, tad grēksūdzē par to ir grūti runāt – bet tā ir laba zīme! Cilvēks nokāpj “pagrabā”, lai izceltu dienas gaismā to, ko slēpj no citiem, no Dieva un pat no sevis paša.
Vēstulē romiešiem šodien lasām, ka diena ir tuvu (Rom 13, 12). Tas varētu nozīmēt ne tikai Kristus otrreizējo atnākšanu, bet arī personiskākā mērogā runāt par Viņa atnākšanu mūsu dzīvē – Kungs var ienākt mūsu dzīvē, lai atklātu to, kas apslēpts, un lai to paņemtu sev. Lai to, ko mēs savā dzīvē uzskatām par lāstu, pārveidotu par svētību.
Adventa sākumā ir vērts uz brīdi apstāties un beidzot ieraudzīt, ka ar saviem spēkiem mēs nevaram sevī mainīt tos “tetovējumus”, ko mūsu dzīvē atstājis ļaunums un grēks, bet, ja šīs lietas atklāsim Tam, kurš ir gatavs tās mainīt, un ja piekritīsim nepieciešamības gadījumā arī paciest sāpes, kamēr Viņš “strādā”, tad depresija, bailes, netikumi un grēki tiks pārveidoti un dziedināti.
Nav mums dots neviens cits vārds, kurā mums ir pestīšana, kā tikai Jēzus Kristus – patiesais Vārds, kurā ir pateikts viss. Mieramtuvu.lv |
