Kā mums sagatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem? Pagājušajā svētdienā Evaņģēlijs mūs aicināja dzīvot nomodā un lūgties. Nomods ir pretstats garīgajai miegainībai un kūtrumam. Tas palīdz dzīvot nevis sapņu un ilūziju pasaulē, bet gan patiesībā. Komunisma gados Baznīcai pārmeta, ka tā māca cilvēkiem izvairīties no šīs pasaules problēmu risināšanas un patvērumu meklēt tikai garīgajā pasaulē. Tie, kas šādi runāja, bija nepareizi izpratuši kristietību. Viņi arī nespēja izskaidrot, kur ņem spēku visi tie cilvēki, kas par ticību tika notiesāti un izcieta sodu Sibīrijā. Tieši vienotība ar Dievu ir spējīga cilvēkam dot visu nepieciešamo spēku gan laicīgajai, gan garīgajai dzīvei. Tēvs Marija Eugēnijs ir teicis: “Tie ir dziļas lūgšanas cilvēki, kas spēj vispilnīgāk aktīvi darboties.”
Advents ir laiks lūgšanai un darbam. Darbam ne tikai savā profesijā, bet arī darbam pie sevis pilnveidošanas. Tas ir grūts un ilgstošs darbs, kādu mēs esam uzņēmušies. Taču tas ir arī tāds darbs, kuram ir mūžīga vērtība. Ja gribam ko labi iemācīties, mēs nežēlojam līdzekļus un laiku, meklējot sev labu skolotāju. Atrast dzīvē cilvēku, kurš spēj mums norādīt ceļu pie Dieva, ir neskaitāmas reizes svarīgāk.
Šīsdienas lasījums no Evaņģēlija stāsta par Jāni, kuru tauta sauca par Kristītāju. Viņš bija stingra rakstura cilvēks, un viņa aicinājums atgriezties no grēkiem bija radikāls, ļoti prasīgs. Tomēr cilvēki paši straumēm plūda pie viņa. Jānis nekad nerunāja, lai cilvēkiem izpatiktu, un varbūt tieši tas ļaudis piesaistīja.
Mēs pazīstam kapucīnu tēvu Pio, kuru baznīca pasludināja par svētu 2002. gadā. Viņam arī bija skarba valoda. Viņa vārdi tieši un nesaudzīgi skāra cilvēku sirdis. Taču tie bieži bija pamats tam, ka neskaitāmas dvēseles atgriezās pie Dieva. Vēl šodien daudzi no šiem cilvēkiem brauc apmeklēt tēva Pio kapu. Katru gadu turp dodas aptuveni 7 miljoni cilvēku. Kāpēc? Kas viņus turp velk? Tas, ka šajā svētajā vīrā viss bija patiess un neviltots. Viņa stingrības pamats nebija ticības fanātisms, tā nāca no viņa sirds dziļas labestības. Garas ļaužu rindas gaidīja pie tēva Pio biktskrēsla. Cilvēki nebaidījās nākt pie viņa un uzticēt vislielākos grēkus un sirdsapziņas smagās nastas. Viņi atstāja grēksūdzes vietu atbrīvoti un mierināti.
Arī Jāņa Kristītāja situācija, kādu apraksta Evaņģēlijs, bija līdzīga. Viņa sauciens nožēlot grēkus dziļi aizskāra cilvēku sirdi un pamudināja tos uz atgriešanos pie Dieva. Atgriešanās nav vienkārša grēksūdze, kad atzīstamies savos grēkos un, pārnākuši mājās, atkal atsākam veco dzīvi. Par patiesu atgriešanos var runāt tad, ja cilvēks savu dzīvi maina. Viņš vairs nevar dzīvot pa vecam. Viņš ir nolēmis ko noteikti mainīt savā līdzšinējā dzīvē. Atgriešanās notiek tad, kad cilvēks saprot, ka ir jāmaina iepriekšējās dzīves uzskati. Cilvēks izjūt stipru nepieciešamību atnākt un vārdos izteikt to, kas ir sakrājies sirds dziļumos. Jāņa klātbūtnē cilvēki nebaidījās teikt, kas ir bijis nepareizi, nebaidījās atzīties savās kļūdās. Lai redzami parādītu, ka viņu sirds ir attīrīta no grēkiem, Jānis šos cilvēkus iegremdēja Jordānas ūdenī. Tā notika grēku nožēlas kristība.
Taču, kad pie viņa sāka ierasties jūdu sabiedrības spilgtākie pārstāvji farizeji un saduceji, kuri paši sevi uzskatīja par pārākiem dievbijības ziņā, tos Jānis nosauca par odžu dzimumu. Jāņa reakcija atgādina to, kā pret šāda veida cilvēkiem izturējās tēvs Pio. Viņš bija īpaši stingrs pret tiem, kas bija sabiedrības uzmanības centrā. Vai tie būtu priesteri vai bīskapi, vai kāda pasaules slavenība – pret visiem viņš bija tiešs un nesaudzīgs, jo redzēja, ka sabiedrībā zināmu cilvēku dvēseles ir īpašās briesmās, jo tiem ir kārdinājums sevi uzskatīt par labākiem un domāt, ka “citiem” būtu jāmainās, nevis viņiem.
Jānis Kristītājs sabiedrības ievērojamākajiem pārstāvjiem atgādināja, ka Dieva priekšā viņi nevar nākt ar savām privilēģijām un ieņemamajiem amatiem, jo Dievs nešķiro personas. “Nesiet atgriešanās cienīgus augļus!” viņš teica. Dzīves vērtība ir jāmēra tieši pēc šiem augļiem.
Arī šodien Jānis Kristītājs aicina sagatavot sirdī vietu Dievam. Iztaisnot to, kas ir bijis nepareizs. Jāņa Kristītāja mācība labi iederas šajā Adventa laikā. Viņa vienīgā vēlēšanās ir cilvēkiem norādīt ceļu pie Kristus, sagatavot Kristum vietu mūsu sirdī.
Sekosim arī mēs šai mācībai! Lai tā skar arī mūsu sirdi, pamudina to uz pārdomām un uz noteiktām pārmaiņām garīgajā un laicīgajā dzīvē! Amen. Mieramtuvu.lv |
