1964. gadā Francijā Žans Vanjē nodibināja kopienu „Šķirsts”, kas uzņēma cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem. Šodien 36 pasaules valstīs ir vairāk nekā 130 šādu kopienu. Kādā intervijā žurnālists Žanam Vanjē jautāja: „Ko jūs esat uzzinājis par mīlošo Dievu, dzīvojot gandrīz piecdesmit gadus kopā ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi?” Žans Vanjē atbildēja: „Es iemācījos, ka vissvarīgākā ir klātbūtne, – ar savu klātbūtni mēs apliecinām, ka viņi ir svarīgi… Mīlēt kādu nozīmē atklāt viņam, ka viņš ir skaists, ka viņš ir spējīgs veikt brīnumlietas, un arī palīdzēt viņam garīgi augt un vairāk paļauties uz sevi. Dieva Dēla iemiesošanās noslēpums atklāj, ka mēs esam mīlestības vērti.” Patiesībā mīlošs cilvēks vienmēr domā par otra cilvēka labumu, saka: „Tu esi man ļoti svarīgs (svarīga)!” un dara visu, lai otrs būtu laimīgs. Nereti es laulātajiem jautāju: „Kā jūs savā ikdienā, būdami noguruši, skriedami un strādādami, izrādāt viens otram to, ka esat laulāti, ka vissvarīgākā jums ir laulība un jūs viens otram?” Bieži vien tas, ka otram netiek veltīts laiks, tiek attaisnots ar to, ka daudz jānodarbojas ar bērniem. Tomēr tas nav attaisnojums, kaut arī bērniem vecāku mīlestība ir ļoti svarīga. Mēs labi saprotam, ka dzīve paiet ļoti ātri, un arī pamanām, ka tā būtībā sastāv no mirkļiem, no sīkumiem. Ja vīrs un sieva 24 stundu laikā nav spējuši veltīt viens otram kaut vai dažus mirkļus, tad laulība drīz izirs. Var pietrūkt laika daudz kam citam, bet nedrīkst pietrūkt laika mīlestības apliecināšanai. Ir svarīgi, pildot ikdienas pienākumus, ieplānot arī kopīgu kafijas vai tējas dzeršanu – bez bērniem, tikai divatā. Arī bez televizora, bez avīžu lasīšanas, bez runāšanas pa tālruni. Tas laiks pieder tikai jums, lai jūs ieklausītos viens otrā un dalītos savās jūtās. Dr. Gerijs Čepmens grāmatā „Piecas mīlestības valodas” sniedz dažus padomus, kā klausīties. 1. Uzturi acu kontaktu, kad dzīvesbiedrs runā. 2. Vienlaikus nenodarbojies ar blakus lietām. 3. Ieklausies otra domās. 4. Ieklausies izjūtās. 5. Nepārtrauc. G. Čepmens atzīst, ka „iemācīties klausīties ir tikpat grūti kā apgūt svešvalodas, taču mums šis darbs jāpaveic”. Kāds laulātais pāris stāstīja – par viņu jauno rituālu kļuvis tas, ka ik piektdienu vīrs dodas pie sievas uz darbu un viņi kopā atgriežas mājās, iet nesteidzīgi, sarunājoties, veicot nelielus iepirkumus. Cits pāris pēc septiņiem laulības gadiem, piedzīvojot nopietnu attiecību krīzi, iestājās deju kolektīvā. Kopīgie mēģinājumi un uzstāšanās viņus satuvināja un atjaunoja mīlestību. Tie ir skaisti un neatkārtojami brīži. Ieviest laulības dzīvē tādus rituālus nekad nav par vēlu. Ja attiecības laulībā ir labas, tad var būt vēl labākas, bet, ja attiecības ir sliktas, pat bezcerīgas, tad tās tomēr var kļūt labākas. Ja mēs darīsim visu, lai atrastu laiku viens otram, tad drīz vien pamanīsim, ka mūsu mīlestība ir kļuvusi daudz sirsnīgāka. Aizdedzot jau trešo sveci Adventa vainagā, lūgsim no Dieva žēlastību saprast, ka laiks ir brīnišķīga dāvana, bet katra diena mums dota tikai reizi. Tāpēc lūgsim spēku neizniekot šo dienu! Piepildīsim to ar mīlestību un kopā būšanas prieku. Uzdevums laulātajiem: palūdziet dzīvesbiedram sarakstu ar piecām nodarbēm, kurās viņš/viņa labprāt iesaistītos. Svētīgu Adventa trešo nedēļu! Laikraksts "Novadnieks" Foto: Freedigitalphotos.net |