„Figūriņa visu laiku atradās altārī virs tabernakula, bet bija tik noputējusi un neizteiksmīga, ka daudzi, kas bijuši mūsu dievnamā, to pat nepamanīja.” Jēriņa kažoks bijis vairākkārt pārkrāsots un pārklāts ar tepi, iespējams, lai aizsegtu ķirmju caurumus. „Tepe gan aizklāja caurumus, bet vienlaikus arī smalko kažoka faktūru,” piebilst A.Podziņa. Priesteris atklāj, ka no Aidas savulaik dzirdējis ļoti vērtīgu ieteikumu: „Neko nekrāso, bet pamēģini nomazgāt!” A.Podziņa uzskata, ka, spriežot pēc figūriņas gruntējuma, tā varētu būt tapusi 18. gadsimtā. „Šī manā praksē ir pirmā dzīvnieka figūra, ko nācies restaurēt,” viņa atzīst. „Strādāju jau vairāk nekā 30 gadu, un joprojām izdodas piedzīvot ko jaunu!” Restauratore spriež, ka jēriņa izgatavotājs bijis amatieris, kam kokgriešanas tehnika pasveša. A.Vasiļevskis prāto, ka autors varētu būt kāds vietējais, kurš nolēmis savam dievnamam uzdāvināt šo kokgriezumu. Kurzemnieks.lv
Foto: J.Lipsnis | 
