Esam sagaidījuši gada skaistākos svētkus, kad Dievs ienāk pasaulē un caur savu Dēlu paveic cilvēces pestīšanas darbu. Neparasta ir Dieva darbība pasaulē. Viņš darbojas nemanāmi un klusi. Šķiet, ka Bērnam vajadzēja piedzimt karaļa pilī un ieviest pasaulē labus, taisnīgus likumus. Sakārtot šo pasauli, tomēr Dievs ienāk pasaulē nepamanīts. Viņš negrib pasauli pārveidot ar pārspēku, varu, biedēšanu vai ar jaunu likumdošanu. Viņš izvēlas labestību un pacietību. Grib aizkustināt mūsu sirdis. Grib, lai mēs raugoties uz mazo Bērnu, ar citām acīm uzlūkotu Dievu, pasauli un līdzcilvēkus. Viņš grib mūs aizkustināt līdz sirds dziļumiem. Dažiem jūtīgums un labestība ir vājuma izpausme. Turpretī ticīgiem tajā atklājas Dieva lielums, Dieva, kurš nevēlas piespiest. Viņš ciena cilvēka brīvību, ciena cilvēka izvēli un uzrunā sirdī. Tāda ir Dieva metode. Uzrunāt un aizkustināt sirdi. Šajā, Kristus dzimšanas svētku, laikā gandrīz katrā cilvēkā atklājas sirds jūtīgums. Šajā laikā dzirdam daudz laba vēlējumus un piedzīvojam daudz labu darbu no tuviem un dažkārt pat nepazīstamiem cilvēkiem. Tas viss uzrunā un aizkustina sirdi. Katram labajam un siltajam vārdam ir cits svars šajā laikā. Cik tie ir svarīgi un nepieciešami mūsu dzīvē! Labu vārdu nekad nevar būt par daudz. Kaut mēs tos dzirdētu biežāk un lai šiem vārdiem sekotu mūsu darbi. Mīlestība un labestība spēj aizdedzināt. Šajā laikā ne viena vien asara parādījās arī dzīvē sūrāku cilvēku acīs. Tas parāda, ka mīlestība un labestība spēj aizkustināt ikvienu. Neviens un nekas mūs tā nespēj tik ļoti pārveidot kā mīlestības pieredze. Tā spēj pārveidot cilvēku pašos viņa būtības dziļumos. Mīlamā cilvēka dēļ esam spējīgi uz lielām lietām. Dievs to zina un tādēļ šajā laikā nāk pie mums kā Bērns. Ļausim sevi pievilkt Dieva un cilvēku mīlestībai. Paņemsim šo svētku mīlestības pieredzi līdzi uz mūsu ikdienu Jaunajā gadā. Lai šī pieredze veido mūsu savstarpējās attiecības Baznīcā, ģimenēs, radu starpā, draugu lokā, darbavietās, skolās, sabiedriskajās iestādēs, vienkārši uz ielas, visur.... Lai tās nav tikai romantiskas sajūtas, bet ir virzītājspēks it visur un ikvienā dzīves brīdī, lai tas parādās pat vismazākajos un visikdienišķākajos mūsu darbos un pienākumos. Apustulis Pāvils mūs aicina ietērpties gaismas bruņās un atmest tumsības darbus. Izvairīsimies no vismazākā ļaunuma, pat katra ļaunuma iemesla, lai dāvātu labo, lai būtu stipri labajā. Noslēgumā gribēju pateikties visiem, kas bijāt un esat kopā ar mani, kas esat kopā arī garīgi, uzsākot manu jauno kalpojumu Kunga druvā. Aicinājums bija liels pārsteigums. Dievam ir savs nodoms un es cenšos tajā iekļauties, lai to izpildītu. Arī turpmāk lūdzu jūsu lūgšanas par mani un visu Liepājas diecēzi, lai Dieva nodoms tiktu pareizi saprastu un ar Viņa žēlastības palīdzību arī labi izpildīts. Mīlestības un labestības pilnus Kristus dzimšanas svētkus un visu Jauno gadu! Bīskaps Viktors Stulpins Katedrāle.lv | 
