Pēc tam, kad tika paustas simpātijas attiecībā pret pāriem, kas cīnās ar neauglību, tika nolasīts Krievijas Pareizticīgās Baznīcas sinodes 2000 bīskapu veidots dokuments, kurā paziņots, ka par morāli legālu tiek atzīta laulāto starpā mākslīga apaugļošana, ja vien apaugļotās olšūnas netiek iznīcinātas, "jo tas neizjauc laulības veselumu, principiāli neatšķiras no dabīgās ieņemšanas un notiek laulāto savstarpējo attiecību kontekstā" (Katoļu Baznīca māca, ka mākslīgā apaugļošana ir pretrunā ar morālisko kārtību). Sinode apstiprināja Krievijas Pareizticīgās Baznīcas mācību, ka surogātmātišķība ir "nedabiska un morāli nepieņemama" un norādīja, ka tā pazemo sievieti, kura iznēsājot kāda pāra bērnu, reducē savu ķermeni līdz "sava veida inkubatora" līmenim. Tālāk paziņojumā teikts, ka šo zīdaiņu kristība iekļauj "audzināšanu kristīgajā ticībā un saskaņā ar kristīgās morāles normām". Šāda audzināšana gan nevar tikt nodrošināta un sasniegta, turpina sinode, ja tie, kuri bērnu prezentē kristībai – gan vecāki, gan krustvecāki – neizrāda nožēlu un neapņemsies audzināt bērnu kristīgajā ticībā. Bez šādas grēku nožēlas, kristība jāatliek līdz laikam, kad bērns spēs veikt pats savu izvēli. Pats fakts, ka bērns nācis pasaulē tādā veidā, nerada šķēršļus kristībai, jo bērns nav atbildīgs par vecāku rīcību. Ja bērns atrodas nāves briesmās, tad kristība ir piešķirama bez iepriekš minētajiem nosacījumiem.
Catholicculture.org
Foto: Freedigitalphotos.net | 
