Pāvesta katehēzes pilnais teksts: Dārgie brāļi un māsas, labdien! Esiet sveicināti! Ticība Kristus nāvei un augšāmcelšanai un Lieldienu garīguma izdzīvošana piepilda dzīvi ar cerību un iedrošina ieguldīt labajā. Tas jo īpaši palīdz mums mīlēt un dzīvināt brālību, kas, kā to skaidri redzēja pāvests Francisks, neapšaubāmi ir viens no lielākajiem mūsdienu cilvēces izaicinājumiem. Brālībai ir dziļi cilvēcisks pamats. Mēs esam spējīgi veidot attiecības un, ja vēlamies, mēs protam veidot patiesas savstarpējas saites. Bez attiecībām, kas mūs atbalsta un bagātina jau no paša mūsu dzīves sākuma, mēs nevarētu izdzīvot, augt un mācīties. Tās ir daudzveidīgas, atšķirīgas veida un dziļuma ziņā. Taču ir skaidrs, ka mūsu cilvēcība vislabāk īstenojas tad, kad mēs esam un dzīvojam kopā, kad mums izdodas izjust patiesas, nevis formālas saiknes ar cilvēkiem, kas mums ir līdzās. Ja mēs esam noslēgti sevī, mēs riskējam saslimt ar vientulību un pat ar narcisismu, kad citi rūp tikai savtīgu nolūku dēļ. Tad otrs kļūst par kādu, no kura var ņemt, taču paši nekad neesam īsti gatavi dot un sevi ziedot. Mēs labi zinām, ka arī šodien brālība nav pašsaprotama, tā nav ierasta parādība. Daudzi konflikti, daudzas karadarbības visā pasaulē, sociālās spriedzes un naids drīzāk liecina par pretējo. Tomēr brālība nav skaists, neiespējams sapnis, tā nav dažu iluzoru cilvēku vēlme. Bet, lai pārvarētu ēnas, kas to apdraud, ir jādodas pie avotiem un, galvenokārt, jāgūst gaisma un spēks no Tā, kurš vienīgais mūs atbrīvo no ienaida indes. Vārds “brālis” cēlies no ļoti senas saknes, kas nozīmē rūpēties, būt līdzās ar visu sirdi, atbalstīt un uzturēt. Attiecināts uz katru cilvēku, tas kļūst par aicinājumu, lūgumu. Bieži mēs domājam, ka brāļa vai māsas loma attiecas uz radniecību, asinsradniecību, piederību vienai ģimenei. Patiesībā mēs labi zinām, cik nesaskaņas, plaisas, dažkārt naids var izpostīt ne tikai attiecības starp svešiniekiem, bet arī starp radiniekiem. Tas liecina par nepieciešamību, kas šodien ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, pārdomāt sveicienu, ar ko svētais Francisks no Asīzes uzrunāja visus, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās un kultūras, reliģiskās vai doktrinālās piederības: omnes fratres [visi brāļi] bija iekļaujošs veids, kādā svētais Francisks visus cilvēkus uzskatīja par vienlīdzīgiem, jo atzina viņu kopīgo vajadzību pēc cieņas, dialoga, pieņemšanas un pestīšanas. Pāvests Francisks atkārtoti ierosināja šo Asīzes nabaga pieeju, novērtējot tās aktualitāti pēc 800 gadiem enciklikā Fratelli tutti [“Visi brāļi”]. Tas “visi”, kas svētajam Franciskam nozīmēja universālās brālības viesmīlības zīmi, izsaka būtisku kristietības iezīmi, kas jau no paša sākuma bija Labās Vēsts sludināšana, kas paredzēta visu pestīšanai, nekad nevienu neizslēdzot un nepadarot to par privātu lietu. Šī brālība balstās uz Jēzus bausli, kas ir jauns, jo to īstenojis pats Jēzus, pilnībā izpildot Tēva gribu: pateicoties Viņam, kas mūs mīlējis un atdevis sevi par mums, arī mēs varam mīlēt viens otru un atdot savu dzīvību par citiem kā vienīgā Tēva bērni un patiesi brāļi Jēzū Kristū. Jēzus mūs mīlēja līdz galam, saka Jāņa evaņģēlijs (sal. 13,1). Kad jau tuvojas ciešanas, Mācītājs labi zina, ka viņa vēsturiskais laiks drīz beigsies. Viņš baidās no tā, kas notiks, piedzīvo visbriesmīgākās mokas un pamestību. Viņa augšāmcelšanās trešajā dienā ir jaunas vēstures sākums. Un mācekļi pēc ilgas dzīvošanas kopā kļūst pilnā mērā par brāļiem – ne tikai tad, kad viņi piedzīvo Jēzus nāves sāpes, bet galvenokārt tad, kad viņi atzīst Viņu par Augšāmcēlušos, saņem Svētā Gara dāvanu un kļūst par Viņa lieciniekiem. Brāļi un māsas atbalsta viens otru pārbaudījumos, nepagriež muguru tiem, kas atrodas trūkumā: viņi kopā raud un priecājas, vienotības, uzticības un savstarpējas uzticēšanās darbīgā perspektīvā. Šo dinamiku mums nodod pats Jēzus: “Mīliet cits citu, kā es jūs esmu mīlējis” (sal. Jņ 15, 12). Brālība, ko mums dāvājis mirušais un augšāmcēlies Kristus, atbrīvo mūs no egoisma, šķelšanās un varas negatīvās loģikas un atgriež mūs pie mūsu sākotnējā aicinājuma, mīlestības un cerības vārdā, kas atjaunojas katru dienu. Augšāmcēlies mums parādīja ceļu, kas kopā ar Viņu mums ir jāiet, lai justos un būtu “visi brāļi”. Vaticannews.va | 
