XVII gadsimtā, skaidroja brālis Gajs Konsolmaņjo SJ (Guy Consolmagno), zinātne tika uzskatīta par filozofijas nozari. „Kad pāvests Urbāns VIII kritizēja Galileju, viņš to nedarīja no pāvesta skata punkta, bet gan no profesionāla filozofa skata punkta,” sacīja brālis. Pats Galilejs bija „dievbijīgs katolis”, kura abas meitas bija mūķenes, turpina brālis Konsolmaņjo. „Kaut arī retrospekcijā varam atskatīties un apjaust, ka Baznīcas prasītais bijis nepamatots, Galilejs tomēr to izdarīja.” Vatikāna astronoms secināja, ka ir pārāk vienkāršoti domāt, ka Galileja attieksme attiecībā pret zinātni un reliģiju atspoguļo XXI gadsimta uzskatus. „Viņš bija sava laikmeta cilvēks,” sacīja astronoms. Catholic World News | 
