Šie apustuļa Jāņa vārdi apstiprina to, ka mīlestības bauslis nav jāuztver kā bauslis, – mūsu mīlestība ir atbilde uz Dieva mīlestību. Ja vēlamies zināt, vai mīlam Dievu, tad mums jāpavēro, kādas ir mūsu attiecības ģimenē, draudzē, darbavietā vai skolā, un mēs redzēsim, vai mūsu sirdī ir vai nav mīlestība. Nereti vecāki jautā priesterim: „Kā pasargāt jauniešus no neticības gara? Kā viņus pasargāt no šīs pasaules briesmām: mantkārības, nešķīstības, lepnības, egoisma? Kā to izdarīt?” Jāsāk ar sevi! Daudzi svētie ir teikuši: „Ja tu gribi mainīt pasauli, sāc ar sevi.” Reiz piedalījos konferencē, kura bija veltīta attiecībām ģimenē. Kāds lektors klātesošajiem uzdeva jautājumu: „Kā sievai palīdzēt savam vīram atgriezties pie Dieva?” Šajā konferencē tika uzsvērti četri būtiski aspekti. 1. Pieņemt vīru tādu, kāds viņš ir, – nevis mainīt, kritizēt, tiesāt, bet pieņemt. Svētīgā māte Terēze no Kalkutas ir sacījusi: „Ja jūs cilvēkus tiesājat, tad jums nav laika viņus mīlēt.” Tas, ko es nepieņemu otrā cilvēkā, ir arī manā dvēselē. Ja es nevaru kādu cilvēku pieņemt, tad problēma ir nevis viņā, bet manī. Tāpēc, lai tuvākais mainītos, jāmainās pašam. Reiz kāda sieviete no mūsu draudzes ļoti pārdzīvoja par savu vīru, kas bija atkarīgs no alkohola. Viņa devās svētceļojumā, lai lūgtu par vīra atgriešanos. Pēc desmit dienām viņa priecīga atgriezās mājās un, pārkāpjot slieksni, ieraudzīja, ka viņas vīrs ir piedzēries. Sākumā viņa sauca uz Dievu: „Kāpēc? Kungs, es taču lūdzos par viņa atgriešanos!” Un pēkšņi šī sieviete pamanīja, ka viņas sirdī nav vairs naida pret vīru, bet ir mīlestība. Viņa pienāca vīram klāt, apskāva viņu un samīļoja. Un turpināja viņu mīlēt un lūgties par viņu. Šī sieviete vēlāk liecināja, ka pirms tam viņa savu vīru neieredzēja un tiesāja, bet tagad ir piedevusi un lūdzas par viņu. 2. Visu piedot. Piedot ir grūti, taču tas ir ļoti svarīgi. Garīgie tēvi teikuši, ka piedošana ir divkārša svētība, – Dievs svētī to, kas piedevis, un to, kas šo piedošanu saņēmis. Piedošana ir nevis jūtas, bet gribas akts. Runa ir nevis par to, ka es nespēju piedot, bet par to, vai es gribu vai negribu piedot. Horvātu priesteris, teologs un profesors Tomislavs Ivančičs iesaka četrus piedošanas soļus: 1) Uzlūko pāridarītāju ar žēlsirdības acīm. Uz otru cilvēku tev jāraugās ar Dieva acīm – tev viņš jāierauga tāds, kādu viņu redz Dievs. Mīli viņu un kļūsti par viņa aizstāvi. 2) Pateicies Dievam par šo cilvēku. Ja Dievs viņu tev ir sūtījis, tad Viņš vēlas kaut ko tev teikt (piemēram, parādīt, cik daudz tevī ir nepateicības un ļaunuma, vai arī atklāt to, ka tevī nav mīlestības un ka tu neproti mīlēt). Uzticies Dievam un pieņem šo cilvēku kā Dieva dāvanu. 3) Piedod. Saki viņam: Kristus vārdā es tev piedodu. Piedošana nav tikai jūtas – tas galvenokārt ir gribas akts. Piedot nozīmē nenosodīt un nekad neatgriezties pie bijušā. 4) Lūdz piedošanu. Es ļoti gribu, lai arī tu man piedotu to, ka nesapratu tevi, ka kritizēju, tiesāju un pazemoju. Dievs Jēzū Kristū tev ir piedevis visus grēkus – smel spēkus no šī neizsīkstošā žēlastību Avota. 3. No jauna viņu iemīlēt. Runājot par mīlestību, jāņem vērā tās avots. Mīlestība ir dinamiska, jo tā pieaug mīlot. Būdams studentu kapelāns, Karols Vojtila kopā ar jauniešiem bieži devās uz kalniem, lai kopā pavadītu brīvdienas un labāk viņus iepazītu. Jaunieši viņu mīlēja. Kad kāds jauniešu pāris viņam sacīja: „Mēs mīlam viens otru,” – priesteris Karols parasti atbildēja: „Tā nesakiet! Tā gan nesakiet! Sakiet: „Mēs esam līdzdalīgi Dieva mīlestībā,” – jo, ja jūs neesat līdzdalīgi Dieva mīlestībā, tad tā nav mīlestība.” Šie Karola Vojtilas vārdi ir skaidra atbilde uz jautājumu, kas ir mīlestība, no kurienes tā ir un kur tā rod savu aizvien atjaunoto spēku. Bez Dieva mīlestības pieskāriena cilvēks nav spējīgs nesavtīgi mīlēt un dāvāt sevi otram, jo pirmgrēka dēļ viņš ir centrēts uz sevi un nespēj pārvarēt savu egoismu. Dzīve dievišķās mīlestības garā nozīmē kristīgu dzīvesveidu, kura pamatā ir nevis savi spēki, bet Jēzus Kristus. Ar mīlestību ir tāpat kā ar labu vīnu – jo tas vecāks, jo labāks un stiprāks. Jo ilgāk mēs esam kopā, jo mūsu mīlestībai jābūt patiesākai un stiprākai. Lai tā būtu, ir svarīgi katru dienu no jauna iemīlēt šo cilvēku un ar katru dienu mīlēt viņu vairāk un stiprāk. Mīlot es meklēju nevis savu labumu, bet daru visu, lai otram būtu ar mani labi. 4. Par otru cilvēku jālūdzas katru dienu. Sievas pienākums ir katru dienu lūgties par savu vīru, bet vīram jālūdzas par sievu. Reiz kāds vīrietis stastīja, ka viņam darbā bija sarežģīta situācija ar priekšnieku. Pulksten 12.00 viņiem bija paredzēta tikšanās saistībā ar darba jautājumiem. Viņš piezvanīja un par to pastāstīja sievai. Sieva viņam jautāja: „Cikos tev būs šī tikšanās?” Viņš atbildēja: „Pulksten 12.00.” „Es šajā laikā lūgšos par tevi, un Dievs tev palīdzēs,” teica sieva. Vēlāk šis vīrietis sacīja: „Jūs nevarat iedomāties, cik svarīgs man bija sievas atbalsts!” Patiesi, lūgšana ir liels atbalsts mūsu dzīvē. Ja mūsu attiecību pamatā būs šie četri nosacījumi, tad vīrs (bērni) atgriezīsies pie Dieva un arī daudzi citi cilvēki, pateicoties labajām attiecībām ar jums, sekos jūsu piemēram. Katedrāle.lv
Foto: Truthhimself.blogspot.com | 
