"Atklāt mūsu sakrālās mūzikas jēgu," teica Sanfrancisko arhibīskaps, ir viens no galvenajiem Benedikta XVI Sakrālās mūzikas un dievišķā kulta institūta mērķiem. "Skaistums – kā to mums ir mācījis pāvests Benedikts XVI – evaņģelizē un paceļ augšup pie Dieva, tādēļ mums nepieciešams atklāt šī skaistuma būtību mūsu liturģiskajā mūzikā." Uz tikšanos institūtā bija ieradušies vairāk nekā 200 apmeklētāju, kuriem tika mācīts kā dziedāt. Benediktīniešu tēvs Samuels Vēbers (Samuel Weber) intervijā atklāja, ka šāda sakrālās mūzikas jaunatklāšana "patiesībā ir centieni veikt to, ko Baznīca ir aicinājusi darīt Vatikāna II koncilā un kopš tā laika turpina aicināt katrā dokumantā, kas attiecas uz liturģiju un tās mūziku, proti, ka ticīgai tautai jāapgūst laba formācija sakrālajā repertuārā". Tēvs atsaucās uz koncila dokumentu par svēto liturģiju "Sacrosanctum Concilium", kurš gregoriskos dziedājumus atzinis par "romas liturģijas īsteno dziedājumu", tātad tādu dziedājumu, kurš veido "sakrālā repertuāra" pašu būtību. "Ar to netiek izslēgtas citas mūzikas formas, kā dokumentā minēts cituviet, norādot, ka tām jāievēro liturģijas sakrālais raksturs," skaidro tēvs. Tāpat tiek iekļautas mūsdienu kompozīcijas, sakot, ka ir labi, ka mūziķi izprot, kā labi izmantot mūsdienu kompozīcijas. Savukārt arhibīskaps Kordileone atgādināja, ka ir svarīgi atcerēties, "ka komponējot mūsdienu stilā, mūziķiem jāsaprot, kas ir laba mūzika – jo ne katra mūsdienu mūzika ir dēvējama par labu, kaut vai melodiskā ziņā – turklāt tiem jāsaprot arī teoloģiskā doma (teksts), kuru melodija nes". Šajā sakarā viņš citēja dažas seklas un teoloģiski kļūdpilnas dziesmas, blakus tām, kuras saturēja Svēto Rakstu tekstus, it sevišķi Psalmus, atklājot tās kā "labas formācijas" piemērus sakrālajā mūzikā, kas "paceļ dvēseli augšup". Tēvs Vēbers, institūta direktors, pazīstams kā gregoriskā dziedājuma lietpratējs, bet arī kā tas, kurš komponē šo dziedājumu stilā angļu un spāņu valodās. Reformas turpinātībā, tātad veidojot dziedājumus vietējās valodās, ir piemērs tam, kā nepārtraucot saikni ar pagātni, tajā arī neiesprūst. "Tas ir tieši tas, ar ko Baznīca ir saskārusies pēdējo 50 gadu laikā," aicināja pārdomāt arhibīskaps Kordileona, "pārrāvums pretnostatīts turpinātībai un reformai." Viņš jauno institūtu nosauca Benedikta XVI vārdā, kurš identifcēja šo "turpinātības hermeneitiku, sakot, ka emeritētais pāvests "aicināja mūs skatīt Vatikāna II koncilu vēturiskas turpinātības kontekstā... veidojot uz tā, kas bijis pirms tam; tātad Benedikts XVI aicina 'būvēt uz', nevis aiztāt vai nomainīt Baznīcas tradīciju". "Baznīca ceļ uz tā, ko tā saņēmusi”, arhibīskaps turpina, "un pāvests Benedikts XVI izprata, ko tā ir saņēmusi." Jaunās iniciatīvas ir tikai neliela daļa no tā, ko paveicis arhibīskaps Kordileona, 18 mēnēšu laikā kalpojot Sanfrancisko, lai veicinātu liturģisko reformu un garīgu atjaunotni arhidiecēzē. Catholicnewsagency.com/Katedrāle.lv | 
