Balstoties uz svētā Akvīnas Toma darbu "Teoloģijas Summa", tēvs Oskars klātesošajiem skaidroja, ka mīlestības jūtas mūsos izraisa četras galvenās sekas: pirmā ir vienotība, otrā ir savstarpējā caurstarošana, trešā ir sajūsma un ceturtā ir dedzība. Vienotību, saskaņā ar sv. Augustīna vārdiem, varētu raksturot, ka mīlestība, tā ir dzīve, kas vieno divas būtnes vai kas tiecas pēc mīlošā un mīļotā vienotības. Savukārt savstarpējā caurstarošana var būt viegli saprasta, atceroties sv. Pāvila vārdus no vēstules Filipiešiem, kur viņš raksta – "Es jūs visus nesu savā sirdī". Priesteris paskaidroja, ka sajūsma ir spēja iejusties mīļotajā un atzīt viņa vajadzības par līdzvērtīgām savējām. Sajūsma palīdz pārvarēt egocentrismu, tas ir – „iziet ārpus sevis paša” un spēt redzēt citus pa īstam, nevis tā, kā "man liekas". Ceturtā galvenā seka ir dedzība, kas palīdz pārvarēt visus šķēršļus mīlestībai. Vai mīlestība novājina to, kurš mīl? Kopumā ņemot, ja mīlam to, kurš atbilst mūsu būtībai, tad mīlestība mūs pilnveido, bet, ja mīlam to, kas neatbilst, tad mūs novājina. Praktiski, kad mīlam Dievu, tad kļūstam labāki, bet kad mīlam grēku, tas mūs sabojā. Noslēdzot pārdomas par mīlestību, tēvs Oskars uzsvēra, ka vienalga, ko mēs darām, vienmēr tā iemesls ir mīlestība, bet diemžēl, mēs ne vienmēr spējam pareizi izvērtēt, vai kāda lieta priekš mums ir laba, tāpēc var gadīties, ka mīlam grēku. No mīlestības izriet visas pārējās jūtas. Sv. Akvīnas Toms naidu saprot kā jebkādu nepatiku pret to, kas mums parādās kā ļauns. Sakarā ar to, var redzēt, ka naidu izraisa ļaunums, tomēr gadās arī tā, ka naidu var izraisīt mīlestība. Kaut gan tas šķiet paradoksāli, tomēr viegli varam pamanīt, ka mēs neieredzam kaut ko, kas traucē vai sevis paša labumam vai mīļotās personas labumam. Kapelāns lika klātesošajiem atcerēties, Svētie Raksti norāda, ka mīlestība ir stiprāka par visu pārējo, arī par naidu. Principā nav iespējams just naidu pret sevi pašu, jo mēs vienmēr gribam sev vai citiem labumu, tomēr var gadīties, ka izvēlamies šķietamo labumu, tad varam runāt, ka sevi ienīstam. Pārdomu noslēgumā skanēja arī brīdinājuma vārdi, ka ir iespējams just naidu pret patiesību, kas bieži arī gadās mūsdienu pasaulē. Kā savulaik skaidroja Augustīns, cilvēki mīl patiesību, kas viņus paceļ, bet ienīst to patiesību, kas viņus parāda kā vainīgus. S.Zustere
"Vatikāna Radio", Liepāja
Foto: Katedrāle.lv | 
