Atpirkšanas auglis – miers, ko Kristus atnesa pasaulē ar savu nāvi un augšāmcelšanos ir dāvana, ko Augšāmcēlušais joprojām šodien turpina sniegt savai Baznīcai, kura ir pulcējusies uz Euharistijas svinēšanu, lai liecinātu par to ikdienas dzīvē. Ja ticīgie neizprot un caur rituālajiem žestiem neizdzīvo miera ritu tā īstajā nozīmē, tad vājinās arī paša miera kristīgā izpratne un tiek ietekmēta viņu auglīgā piedalīšanās Euharistijā. Tāpēc tiek sniegtas dažas vadlīnijas, piedāvājot Bīskapu konferenču gudrai izvērtēšanai dažus praktiskus ieteikumus: a) Beidzot jāprecizē, ka miera ritam jau piemīt sava dziļā lūgšanas nozīme un miera dāvāšana Euharistijas kontekstā. Pareizi pasniegts miera sveiciens starp Svētās Mises dalībniekiem bagātina paša rituāla nozīmi un piešķir tam īpašu izteiksmi. Tādēļ ar pilnām tiesībām varam apgalvot, ka nav runa par to, ka drīkstētu aicināt mehāniski sniegt savstarpēju miera sveicienu. Ja var paredzēt, ka konkrētu apstākļu dēļ to nevarēs sniegt pienācīgā veidā, vai tiek pamatoti atzīts, ka zināmos apstākļos to labāk nesniegt, tad to var izlaizt un tas pat ir jāizlaiž. b) Pamatojoties uz šīm pārdomām, varētu ieteikt Bīskapu konferencēm nākotnē, izdodot jaunas Misāles, pārdomāt, vai jau nevajadzētu mainīt savā laikā ieviestā miera sveiciena sniegšanas veidu. Piemēram, tajās vietās, kur priekšroka tikusi dota familiāriem un laicīgiem sveiciena žestiem, pēc šo gadu pieredzes, tos varētu aizstāt ar citiem specifiskākiem žestiem. c) Katrā ziņā, miera sveiciena laikā vajadzēs galīgi izskaust tādas dažas novirzes kā: - “Dziesmas par mieru” ieviešana, kas Romas ritā neeksistē (Romas ritā tradicionāli nav paredzēta dziesma par mieru, jo laiks ir ļoti īss un tas ir domāts, lai apmainītos ar miera sveicienu tikai ar tiem, kuri atrodas vistuvāk. Savukārt, dziesma par mieru vedina veltīt miera sveicienam daudz vairāk laika). - Ticīgo pārvietošanās un savas vietas atstāšana, lai savstarpēji apmainītos ar miera sveicienu. - Priestera attālināšanās no altāra, lai pasniegtu miera sveicienu kādam ticīgajam. - Dažos gadījumos – Lieldienās un Ziemassvētkos, vai ritu svinēšanas laikā, piemēram, Kristības, Pirmās Svētās komūnijas, Iestiprināšanas, Laulības, Ordinācijas, klosterļaužu svētsolījumu salikšanas vai izvadīšanas pēdējā gaitā laikā – izmantot miera sveicienu kā izdevību, lai apsveiktu klātesošos, izteiktu tiem novēlējumus vai līdzjūtību (sal. Romas Misāles vispārējās normas: „Pienākas, lai katrs dotu miera sveicienu tikai tiem, kuri atrodas vistuvāk, un tas jādara bez pārmērībām”; „Priesteris var dot miera sveicienu kalpotājiem, taču vienmēr paliekot presbitērijā, lai netraucētu dievkalpojuma norisi. Viņam tāpat jārīkojas arī tad, ja kāda pamatota iemesla dēļ grib sniegt miera žestu dažiem ticīgajiem”; Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija, Instr., Redemptionis sacramentum). d) Visas Bīskapu konferences tiek aicinātas sagatavot liturģiskās katehēzes par miera rita nozīmi Romas liturģijā un par tā pareizu īstenošanu Svētās Mises svinību laikā. Šajā sakarā ”Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija” pievieno šim apkārtrakstam dažas orientējošas idejas. Mūsdienu katoļticīgo nopietnas iesaistīšanās taisnīgākas un mierīgākas pasaules veidošanā panākšana ir saistīta ar miera dziļāku izpratni kristīgajā nozīmē. Tas, savukārt, lielā mērā ir atkarīgs no nopietnības, ar kādu mūsu vietējās Baznīcas pieņem un lūdz miera dāvanu, un ļauj tai izpausties liturģijas svinībās. Tāpēc uzstājam un aicinām, lai šajā jautājumā tiktu sperti efektīvi soļi, jo no tā ir atkarīga kvalitatīva mūsu piedalīšanās Euharistijā un auglīga iesaistīšanās miera veicināšanā, kā tas ir izteikts ”Kalna svētībās”, kur tiek runāts par miera nesējiem un veicinātājiem (sal. Mt 5,9 un sekoj.). Tāpēc šo pārdomu beigās mudinām bīskapus un, viņu vadībā, priesterus pievērst nopietnu uzmanību miera rita garīgajai nozīmei Svētajā Misē, savā liturģiskajā un garīgajā formācijā un ticīgo katehēzē, un padziļināt šīs nozīmes izpratni. Kristus ir mūsu miers (sal. Ef 2,14). Viņš ir tas dievišķais miers, ko pasludināja pravieši un eņģeļi, un ko Viņš atnesa pasaulē caur savu Lieldienu noslēpumu. Šo Augšāmcēlušā Kunga mieru piesaucam, sludinām un izplatām liturģijas svinību laikā – arī caur cilvēcisku žestu, kas tiek paaugstināts līdz sakrālajai sfērai. Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija:
kardināls Antonio Kaņizaress Ljovera – prefekts,
arhibīskaps Arturs Roše – sekretārs. 2014. gada 7. jūnijā Svētais tēvs aprobēja un apstiprināja šī Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas sagatavotā apkārtraksta saturu un pavēlēja tā izdošanu. Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas mītnē, Vasarsvētkos, 2014. gada 8. jūnijā. Laikraksts "Nāc"
Foto: Catholicmessenger.net | 
