Svinīgo Sv.Misi vadīja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins kopā ar Liepājas sv. Dominika draudzes prāvestu Oskaru Jabloņski OP, Alsungas draudzes prāvestu Gati Mārtiņu Bezdelīgu un Ventspils draudzes prāvestu Juri Krisūnu OSPPE. Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins Ģimeņu jubilejas svētku dievkalpojumā teica: "Šodien, lūdzoties par mūsu diecēzes ģimenēm, ielūkosimies svētdienas Evaņģēlija vārdos: „Tad Viņš aizgāja tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija viņiem paklausīgs.” Šie vārdi ir pamudinājums mums pārdomāt par Svētās Ģimenes noslēpumu un arī par mūsu pašu ģimenēm. Doma svinēt Svētās Ģimenes svētkus dzima XIX gs. pāvesta Leona XIII laikā. Tomēr tikai pēc II Vatikāna koncila liturģiskās reformas, šie svētki atrada savu vietu Baznīcas kalendārā un tiek svinēti svētdienā pēc Kristus dzimšanas svētkiem. Šie svētki ļauj mums no dažādiem skatupunktiem palūkoties uz Svēto Ģimeni un Iemiesošanās noslēpumu, taču arī uz ikvienas cilvēku ģimenes vietu un nozīmi Dieva plānos, kā arī uz cilvēciskajām attiecībām šajā vismazākajā cilvēku sabiedrības šūniņā. „Dēls, kāpēc Tu mums tā izdarīji?” (Lk 2, 48) jautā Marija, kad atrod Bērnu Jēzu Jeruzalemes svētnīcā. Parasti mēs domājam par Jēzu, Mariju un Jāzepu kā par paraugģimeni, kuru nekad nespēsim atdarināt, kurai nespēsim līdzināties. Mēs secinām, ka mums nevar būt nekā kopīga ar viņiem un viņi nekad nespēs izprast mūsu problēmas. Ja tā būtu, tad Baznīca šodien svinētu nevis Svētās Ģimenes svētkus, bet Pilnīgas Ģimenes dienu. Pilnība un svētums ne vienmēr ir viens un tas pats. Dzīvojam nepilnīgā pasaulē, kur grūtas situācijas piedzīvojam mēs visi, neatkarīgi no tā, kas mēs esam. Svarīgi ir, kā mēs uz to reaģējam. Ņemsim par piemēru Evaņģēlijā aprakstīto notikumu. Divpadsmit gadīgs zēns neviena nemanīts paliek pilsēta, iespējams pat neiedomādamies, ka varētu sagādāt raizes vai kādas rūpes un pārdzīvojumus saviem vecākiem. Turpretī vecāki, dodas tālajā ceļā mājup, nemaz nepārbaudot, vai viņu Dēls tiešām ir gājēju pulkā. Atgriezušies Jeruzalemē viņi nezina, kur bērnu, lai meklē, jo Viņi vēl līdz galam nesaprot un nenojauš, kur Dievs Viņu varētu aizvest. Atraduši Viņu svētnīcā, izsaka pārmetumus. Tomēr, aiz visa sava nemiera, satraukuma un nesapratnes, viņi paliek svēti, pilni mīlestības uz Dievu un viens pret otru. Līdzīgi arī mūsu dzīvē sastopamies ar situācijām, kad izdarām kļūdas, nespējam saprasties savā starpā, padodamies bailēm. Mums ir tiesības pateikt mūsu tuvākajiem, ka jūtamies pievilti, ievainoti vai nemiera pārņemti, tomēr nedrīkstam viņus apsūdzēt vai nonicināt. Mums jāpacenšas, lai uzmanīgi ieklausītos viņu skaidrojumos, lai atklātība mūs vestu uz aizvien lielāku mīlestību un sapratni. Ielūgsim šodien Svēto Ģimeni mūsu mājās. Palūkosimies uz mūsu ģimeni, mūsu tuvākajiem un draugiem kā vidi, kurā dzimst svētums - nevis svētums, kas ir tāls no pasaules, ikdienas rūpju neskarts, bet tāds, kas aug un padziļinās ar katru soli mūsu ikdienas dzīves ceļā uz Dieva valstību. Amen." | 
