Iepriekšējos gadu simteņos tas bijis nozīmīgs svētceļnieku centrs, par to liecina tās lielums, varenība un gotiskās arhitektūras paraugdemonstrējums. Izbraucot no Parīzes pa nacionālo ceļu (nevis auto ceļu – maģistrāli), mēs katedrāles torņus varam redzēt jau 10 - 20 km pirms pilsētas. Tas liek mums justies kā svētceļniekiem un nojaust iepriekšējo gadsimtu svētceļnieku sajūtas un sagatavošanos, ar kājām mērojot šo ceļu līdz Šartrai. Abi torņi kā aicinājums un ceļa rādītājs ved svētceļnieku pa pareiziem ceļiem, pavada un sargā. 
Foto: Francisco Anzola/flickr.com
No vēstures. . . Pašreizējā katedrāle būvēta gotikas stilā 13.gadsimta sākumā uz romāņu arhitektūras stila katedrāles drupām, kas tika nopostīta ugunsgrēkā 1194.gadā. Mūsdienās Šartras katedrāle vēl joprojām ir nozīmīgs svētceļnieku centrs. Kopš 1979.gada tā ierakstīta UNESCO pasaules pieminekļu mantojuma sarakstā. Daudz vērtīgas un noderīgas informācijas varam iegūt, apskatot un iepazīstot katedrāles mājas lapu www.cathedrale-chartres.org. Pirmskristīgajā periodā tagadējā Šartras katedrāles atrašanās vieta bijusi nozīmīga druīdu svētvieta, viņi šeit atnesuši mariānisko (Marijas) kultu un godinājuši „jaunavu, kura ieņēmusi bērnu”. Šis jaunavas kults bijis par iemeslu un pirmsākumu daudziem svētceļojumiem, vēsture min Luija XIV (Francijas karaļa), Svētā Vincenta de Paula un Franciska de Sales svētceļojumus uz Šartru. Šartras katedrāle ir uzbūvēta uz druīdu alas. 1134.gadā Šartras pilsēta bija gandrīz pilnībā nopostīta ugunsgrēkā, bet laimīgi romāņu stila katedrāle tika saglābta. Dienvidu torņa, šodien dēvēta par „veco torni” būvniecība sākta 1145.gadā un nobeigta 1160.gadā. Ziemeļu tornis, šodien „jaunais tornis” veidots tikai no diviem stāviem. 1194.gadā katedrāli nopostīja jauns ugunsgrēks, palika neskartas tikai kriptas, rietumu fasāde un torņi, kā arī 3 rietumu vitrāžu loki. Šodien viena no Šartras katedrāles vērtībām ir tās brīnišķās un vēsturiskās vitrāžas. Francijas karalis Henrijs IV tika svētīts kā protestants Šartras katedrālē 1594.gada 27.februārī. Labirints... Šartras katedrāles grīdas flīzes glabā labirinta noslēpumu – labirints ir izveidots grīdas flīžu rakstā katedrāles centrā, bieži tas netiek ievērots, jo pārklāts ar krēslu rindām. Tas ir viens no retajiem viduslaiku labirintiem, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Labirinta simboliskā nozīme ir kristīga parabola – salīdzinājums mūsu ceļam pie sevis, pie Dieva. Labirints ir salīdzinājums cilvēka dzīvei, kas ir piepildīta ar visādiem šķēršļiem, apvedceļiem, ar ceļiem bez izejas, ar ceļiem, kad jāgriežas atpakaļ, līdz dzīves kulminācijas punktā mums ir iespēja nonākt pie sevis paša, savās „mājās”, savā sirdī, kur mīt Dievs. Labirinta uzdevums ir vest cilvēku uz autentisku meditāciju gan ķermenī, gan garā. „Tam, kuru vada ticība, labirinta uzdevums ir atvērties maz pamazām Kristum, pirms tuvoties savam altārim, mīlestībai, ko Viņš dod, un cerībai, kas pārvar visas grūtības. Tā ir dota iespēja izjust kļūdas, atkāpšanos un nepieciešamo piedošanu, lai dotos uz priekšu.” Šartras katedrāles labirints ir atvērts meditācijai piektdienās, sākot no gavēņa laika līdz visu svēto dienai (1.novembrim). No 10.04.2015. līdz 30.06.2016. labirints slēgts, jo katedrālē notiek remontdarbi. 
Foto: Maksim/commons.wikimedia.org
Turpinot iepazīt dažādos Šartras katedrāles aspektus un aktivitātes vēstures gaitā, var pieminēt, ka 12.gadsimtā šeit darbojās augsti attīstīta katedrāles skola. Šeit varēja mācīties antīkos un viduslaiku tekstus: Boeciju, Sevilas Izidoru, Donatu, Priscienu, Ciceronu, Aristoteli. Ir daudzas zināmas personības, kas darbojušās šajā skolā : Šartras Bernards un viņa brālis Tjerī (Thierry ir Eptateuchona autors), Žilbērs no Pores (Gilbert de la Porree), Koncas Gijoms (Guillaume de Conches). Netieši tika atklāti antīkie grieķu teksti, kas veido saskaņotu kosmogonijas ainu platoniskajai domai un Svētajiem Rakstiem. Tika atklāta zinātniska pieeja radītajam Universam. Jānis Pāvils II par Šartras katedrāli Fragmenti no Jāņa Pāvila II vēstules monsinjoram Perjī (Perrier) katedrāles 800 gadu atcerei 15.augustā 1994.gadā. Pāvests izceļ vairākus Šartras svētnīcas aspektus: svētceļojumu mērķis, vieta jaunu spēku smelšanai. „Šartras baznīcā kristīgā tauta vēlas pirmām kārtām slavināt Jaunavu Mariju. Viņa tikusi šeit slavināta ilgus gadu simtus, par ko ir saglabājušās ievērojamas liecības. Mēs visi vēlamies līdzināties svētceļniekiem, kas paaudžu paaudzēs ir nākuši, pazemīgi un atbrīvoti no grēkiem, slavināt Jaunavu Mariju, svētlaimīgo Dievmāti, lai lūgtu tās aizbildniecību un saņemtu žēlastību un gaismu savas dzīves tālākajos ceļos. Klātesot baznīcas centrālajā daļā, Marija īpaši iedvesmo kardinālus un Šartras ļaudis katedrāles celtniecībā, ko mēs turpinām apbrīnot kā autentiskas ticības izteiksmes veidu un liecinieku. Akmens un stikls kā materiāli paver ticīgā skatam pārliecinošu Svēto Rakstu vēsts un Baznīcas domas ilustrāciju. Šajos darbos, Šarla Pegi (Charles Peguy, Un nouveau theologien, 180) vārdiem, „ir literāri spīdoša liecība par kultūru un iekšēju lūgšanu, kā arī visdziļāko intīmo adorāciju”. Centrālās ieejas un citu ieejas durvju arkas un vitrāžas stāsta par pirmsākumiem un pasaules vēsturi, par Jēzus Kristus evaņģēlisko ceļu, par Baznīcas lomu kristīgo dzīvē. Šartra ir viena no Eiropas privileģētākajām vietām, kur māksla un tehnika stāsta un stimulē kristiešu ticību. Katedrāle ir vēl vairāk nekā nenovērtējams mantojums. Tā ir kā signāls mūsdienu cilvēkam. Patiesi svētceļojumi, kas atjaunojas no gadsimta uz gadsimtu, īpaši Šarla Pegi piemērā, daudziem dod iespēju izdzīvot nozīmīgu garīgu pieredzi un stiprina viņu ticību, atklājot viņiem un viņu ceļa biedriem Kristus seju.”
Dārgie portāla „Katedrāle” lasītāji un interesenti, kas vēlaties atklāt Franciju un tās nozīmīgās kristīgās svētvietas. Plānojot savu ceļojumu pa Francijas rietumu krastu, Bretaņu, Normandiju, braucot no Parīzes Bordo vai Nantes virzienā, jūs esat laipni aicināti apstāties mazā pilsētiņā, varētu sacīt Parīzes piepilsētā un apskatīt šīs pilsētas seno seju ar tās brīnišķīgo gotisko katedrāli, kultūras un kristietības pieminekli. Uzkāpjot vienā no katedrāles torņiem, jūs varat redzēt visu apkārtni un izjust skaisto skatu, kas paveras no augšienes. Lai svētīgs jūsu ceļojums un Rietumfrancijas atklāšana!
Foto: Francisco Anzola/flickr.com
Foto: Guillaume Piolle/commons.wikimedia.org
Foto: Terēze Tamoviča
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)