Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Diena, kas spēj mūsu sirdis darīt laimīgas
27.03.2016 pl. 18:04
Liepājas diecēzes bīskapa Viktora Stulpina sprediķis Kristus Augšāmcelšanās svētku Svētajā Misē 2016. gada 27. martā.

„Pēc Jēzus augšāmcelšanās nedēļas pirmajā dienā Marija Magdalēna agri rītā, kamēr vēl bija tumšs, atnāca pie Kristus kapa un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir atvelts”. Tā Lieldienu rīta notikumus apraksta sv. Jānis. Runa ir par nedēļas pirmo dienu, kad tas viss norisinājās, taču mums, kristiešiem, šī nedēļas pirmā diena varētu būt astotā radīšanas diena un pati svarīgāka diena. Kādēļ? To mēs šodien varam pārdomāt.

Vecās Derības pirmās nodaļas runā par pasaules radīšanu. Visu šo darbu, ko paveica Radītāja roka, Dieva iedvesmotais Bībeles autors ietver sešās dienās. Dievs vispirms radīja debesis un zemi, pēc tam izdaiļoja mūsu planētu, dāvājot augus, putnus, dzīvniekus, līdz beidzot tik labi sagatavotā namā ieved saimnieku - cilvēku. Un šķiet, ka definitīvi pabeidza radīšanas darbu, ja jau novērtējot, apliecina, ka veikums bija labs. Pēc tam septītajā dienā atpūtās.

Tomēr Dieva radītā pasaule kā laimīgā paradīze cilvēkam tika sagrauta. Tajā ienāca grēks un ar to arī vainas apziņa, ciešanas un nāve. Paradīze pārvērtās par izsūtījuma zemi un asaru ieleju.

Pirmais Dieva veikums bija mēģinājums iznīcināt ļaunumu, kurš iemājoja zemes virsū. Tādēļ Viņš izvēlējās dažus taisnīgus cilvēkus, Noasu ar ģimeni, bet pārējos iznīcināja plūdos. Tomēr izrādījās, ka ļaunums ir skāris cilvēka sirdi, un ja cilvēks virs zemes grib atrast laimi, tad tai ir jāapmierina cilvēka sirds ilgas. Taču paradīzes vietā, kuru Dievs radīja, palika tikai ilgas pēc laimes. Cilvēks aizvien to meklē un aizvien to neatrod.

Ja mēs šodien apmeklētu cietumu kameras, slimnīcu palātas, bērnu namus vai speciālās izglītības iestādes un uzdotu to iemītniekiem jautājumu, vai viņi vēlas būt laimīgi, tad ikreiz atbilde būtu apstiprinoša. Varbūt tikai tie, kuri jau nonākuši pie pārliecības, ka virs zemes laimi nevar atrast, atbildētu ar klusēšanu vai pasmaidītu. Nav nevienas cilvēka sirds, kura neilgojas pēc laimes. Nav neviena cilvēka, kurš to nemeklē. Kļūda ir tikai tanī, ka meklējam to tur, kur tās nav.

Lūk, šodien mūsu acu priekšā ir augšāmcēlies Kristus, kurš it kā mums saka: „Nemeklējiet laimi starp radītajām lietām, kuras radīju pirmajās sešās dienās, nemeklējiet to arī septītajā dienā, tas nozīmē atpūtā, jo tur tās nav. Es nonācu pasaulē un gāju jūsu dzīves ceļu no mātes miesām līdz pat kapam un uz zemes laimi neatradu. Atradu tikai to, ko arī jūs - grūtības, rūgtumu, nogurumu, ciešanas un nāvi. Ēdu no jūsu galda sāpju maizi. Bet atnācu tādēļ, lai aicinātu jūs pie sava galda, uz kura sagatavoju mūžīgā prieka maizi. Lūk, šodien nolēmu septiņām radīšanas dienām pielikt astoto dienu un tajā radīt vērtību, kas spēj jūsu sirdis darīt laimīgas. Tā ir diena, kurā radu jaunu pasauli. Pasauli, kurā nav grēka, ciešanu un baiļu nāves priekšā. Pasauli, kurā neviens neraud. Taisnīguma, labestības un mīlestības pasauli. Nekavējieties pie vērtībām, kuras radīju pirmajās septiņās dienās, jo tās nav spējīgas jūsu sirdis darīt laimīgas. Meklējiet vērtības, kuras radīju astotajā dienā.”

Pie tukšā Kristus kapa vēlos mums novēlēt kā Lieldienu vēlējumu, lai katra svētdiena, kurā svinam Kristus Augšāmcelšanās piemiņu, atgādinātu par šo lielo dārgumu - astoto radīšanas dienu, vienīgo dārgumu, kuru vērts meklēt, jo tas ir spējīgs aplaimot mūsu sirdis. Āmen.

O.A.M.D.G.