Lūgšanas autors, jautāts par nepieciešamību rakstīt, atzina: ”Suitu lietas man ir ļoti tuvas. Gan es, gan mana ģimene aktīvi piedalāmies kopienas sabiedriskajā, garīgajā un kultūras dzīvē – dziedam, spēlējam dūdas, ejam uz baznīcu, darbojamies nevalstiskajās organizācijās, bet reizēm šķiet, ka ne viss sokas tik labi, kā gribētos. Dažkārt pietrūkst vienprātības svarīgos jautājumos, gadās, ka par maz ir arī paļāvības citam uz citu un Dievu. Ticības jautājumi šobrīd daudziem nešķiet tie svarīgākie – vairāk domājam par materiālo labklājību, laicīgajām lietām. Jaunie ļaudis nesteidzas veidot ģimenes, nedzimst bērni, suitu baznīcas, līdzīgi kā daudzviet kristīgajā pasaulē, ir patukšas. Diemžēl kā tauta, kā kopiena ejam mazumā, un saglabāt no senčiem mantotās kultūras bagātības, tradīcijas kļūst aizvien grūtāk. Tāpēc man ir ārkārtīgi svarīgi, lai tam, kas notiek mūsu kopienā, būtu ne tikai ļaužu labvēlība, bet arī Dieva svētība.” Kad prāvests Gatis gavēnī izsludinājis suitu lūgšanu konkursu, Juris sapratis, ka jāpiedalās. Prātā jau tikuši pārcilāti jautājumi, kam nepieciešama Dieva svētība, bet nekas no tā nav ticis pierakstīts, tādēļ pamazām pagaisis. Kad konkursa gala termiņš – Pūpolu svētdienas priekšvakars – bijis pie sliekšņa, Juris sapratis: ”Ja reiz Dievs man devis spēju rakstīt, tad nedrīkstu šo dāvanu ignorēt. Uzliku uz papīra svarīgākās tēzes un lūdzu, lai Debesu Tēvs palīdz tās apkopot sakarīgā tekstā. Saruna ar Dievu darīja brīnumu – domas raisījās ārkārtīgi brīvi, un lūgšana tapa dažās minūtēs! Aizsūtīju to prāvestam Gatim, bet par balvu tobrīd nedomāju, jo ne jau es viens tāds rakstītājs... Gan jāatzīst, ka tad, kad prāvests pajautāja, vai piedalīšos šīs svētdienas Svētajā Misē, radās nojausma, ka tas varētu būt saistīts ar suitu lūgsnu. Un tad pienāca mirklis, kad lūgsna tika nolasīta – jau pēc pirmajiem vārdiem man sāka birt asaras, turklāt redzēju tās arī apkārtējo acīs. Tobrīd sapratu, ka man ir izdevies lūgsnā ielikt ne tikai savas, bet arī citu ļaužu domas.” Suitu lūgšana Ar Vissvētākās Jaunavas Marijas, svētā Jāzepa un svētā Erceņģeļa Miķeļa aizbildniecību lūdzam: Debesu Tēvs, aizlūdzam Tev par mūsu – suitu – novadu. Dāvā savu svētību un žēlastību novada ļaudīm, kuru sirdīs ir stipra ticība Tev un kuri tur godā senču mantojumu. Kungs, neļauj aizaugt takām, pa kurām staigājuši mūsu senči, sētām un druvām, ko tie iekopuši, neļauj pazust mūsu prasmēm, valodai un dziesmām. Lūdzam Tevi, gādā par suitu draudzēm – lai tajās netrūktu ne garīgo, ne laicīgo kalpotāju. Dāvā mums stipras un bērniem bagātas ģimenes. Piešķir, Kungs, mūsu bērniem ticības dāvanu, lai viņi atrastu ceļu uz svēto Katolisko Baznīcu. Stiprini, Kungs, suitu kopienu – lai tajā valdītu vienotība, saticība un savstarpēja mīlestība, lai mēs, kas šeit dzīvojam, varētu droši paļauties gan uz Tevi, gan viens uz otru. Lūdzam arī par tiem, kuri vēl nav apzinājuši sevi par suitu kopienas locekļiem – parādi, Kungs, viņiem ceļu, kuru tie paši nespēj vai negrib ieraudzīt. To mēs lūdzam, Kungs, Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā. Amen. Laikraksts "Nāc", Nr.90
Foto: no J.Lipšņa personīgā albuma | 
