Tāds cilvēks ir pazemīgs, paklausīgs un gatavs pieņemt Dieva žēlastību. Parastā liturģiskā laika ceturtajai svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments aicina mūs pārdomāt par Kalna svētībām, kas ir Jaunās Derības «Magna charta». Jēzus atklāj, ka Dievs grib dāvāt cilvēkiem patieso laimi. Par to runāja arī pravieši, sakot, ka Viņš ir kopā ar nabagiem un apspiestajiem. Uzrunu Jēzus sāk ar vārdu «svētīgi», kas nozīmē «laimīgi». Viņš norāda uz noteikumiem, kādi ir nepieciešami, lai būtu laimīgs. Kalnu sprediķi Jēzus noslēdz ar apsolījumu: «Svētīgi jūs esat, ja manis dēļ jūs nievās un vajās, un apmelos, runājot par jums visu ļaunu. Priecājieties un līksmojiet, jo alga jums Debesīs ir liela!» Šis apsolījums ir dāvana, ko mums ticībā ir jāpieņem, sacīja pāvests. Francisks skaidroja, ka esam aicināti atvērt sirdi Dieva žēlastībai un ienākt jaunā pasaulē, ienākt Jēzus sludinātajā «valstībā». Tas ir mūsu dzīves ceļš. Nav iespējams būt svētīgiem, ja nav bijusi iekšējā atgriešanās. Pāvests teica: «Šoreiz pakavēšos pie pirmās svētības: Svētīgi tie, kas nekāro pēc mantas, jo viņiem pieder Debesu valstība. Garā nabadzīgs ir tas, kurš pieņem to nabagu jūtas un attieksmi, kuri nepretojas savas dzīves stāvoklim, bet spēj būt pazemīgi, paklausīgi un gatavi pieņemt Dieva žēlastību. Garā nabadzīgo laimei ir divkārša dimensija: labumi un Dievs. Ja runājam par materiāliem labumiem, tad nabadzība garā nozīmē pieticību. Nav nepieciešama pilnīga atteikšanās, bet vajadzīgas spējas dalīties ar citiem, katru dienu no jauna apbrīnot lietu labumu, nepakļaujoties alkatīgumam. Jo vairāk man ir, jo vairāk es gribu. Lūk, alkatīgais patēriņš. Un tas nogalina dvēseli. Tāpēc vīrietis vai sieviete, kas tam pakļaujas, kas dzīvo ar attieksmi “jo vairāk man ir, jo vairāk es gribu”, nav laimīgi un nesasniegs laimi. Ja runājam par Dievu, ir jāatzīst, ka pasaule ir svētība un ka tās avots ir Tēva radošā mīlestība. Tas nozīmē atvērtību un paklausību Viņa plāniem. Viņš ir Kungs, Viņš ir liels, nevis liels es esmu, jo man pieder daudzas lietas. Tas ir Viņš, kurš radīja pasauli visiem cilvēkiem un vēlas, lai visi būtu laimīgi,» sacīja pāvests. Turpinot uzrunu, Francisks skaidroja, ka garā nabadzīgs ir tāds kristietis, kurš nepaļaujas uz saviem spēkiem, materiālām bagātībām, neuzspiež citiem savu viedokli, bet klausās ar cieņu un labprātīgi pieņem citu lēmumus. «Ja mūsu kopienās būtu vairāk šādu garā nabadzīgo, būtu mazāk šķelšanos, nesaskaņu un polemikas. Pazemība, līdzīgi kā mīlestība, ir būtisks tikums kristiešu kopienas dzīvē,» atzina pāvests. Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» Svētais tēvs atgādināja, ka svētdien tika atzīmēta Pasaules lepras slimnieku diena. Šī slimība, neraugoties uz faktu, ka tā samazinās, tomēr joprojām skar visnabadzīgākos cilvēkus un rada milzīgas bailes un nepatiku. Svarīgi ir izskaust ne tikai šo slimību, bet arī diskrimināciju, kādu tā rada. Pāvests uzmundrināja visus cilvēkus, kuri iesaistījušies Hansena slimības skarto personu ārstēšanā un aprūpē, un apliecināja, ka lūdzas par ārstiem un slimniekiem. Radiovaticana.va | 
