Viņš atgādināja, ka iepriekšējo svētdienu liturģija norādīja uz nepieciešamību saglabāt modrību, būt uzmanīgiem un sagatavot Kunga ceļu. Adventa trešā svētdiena, kas tiek saukta par priecīgo svētdienu, skaidro kā mums tas ir jādara. Svētais Pāvils saka, ka esam aicināti Kunga atnākšanu gaidīt ar prieku, nemitīgi lūdzoties un pateicoties. «Pirmā attieksme ir nemainīgs prieks. Vienmēr esiet priecīgi! – aicina apustulis. Tas nozīmē, ka mums vienmēr jābūt priecīgiem, arī tad, kad dzīvē neiet gludi. Runa ir par prieku, kas dāvā mieru. Katra cilvēka dzīve ir pilna ar rūpēm, problēmām un ciešanām. Mēs visi to labi zinām. Cik bieži realitāte ir nemīlīga un sausa. Tā ir kā tuksnesis, kurā atskan Jāņa Kristītāja balss, kā vēstī šodienai paredzētais Evaņģēlija fragments. Tieši Jāņa Kristītāja vārdi atklāj, ka mūsu prieks izriet no pārliecības, ka šis tuksnesis ir apdzīvots: Jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat (Jņ 1, 26). Tas ir Jēzus, kuru sūtījis Tēvs, lai – kā skaidro pravietis Isajs – nestu prieka vēsti lēnprātīgajiem, dziedinātu satriektās sirdis, sludinātu atlaišanu gūstekņiem un brīvību cietumniekiem, lai pasludinātu Kunga žēlastības gadu», sacīja pāvests. Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka vēlāk Jēzus, apmeklējot sinagogu Nācaretē, identificēsies ar pravieša Isaja vārdiem. Pestītāja misija ir atbrīvot cilvēci no grēka verdzības. Viņš atnāca uz šo pasauli, lai atgrieztu mums pazaudēto cieņu un Dieva bērnu brīvību. Prieks balstās uz nemitīgas lūgšanas, sarunas ar Dievu. Un tas ir mūsu otrais uzdevums. Nemitīgi lūdzieties! – saka apustulis Pāvils. Caur lūgšanu mēs tuvojamies Dievam, kas ir patiesa prieka avots. Kristīgo prieku nevar nopirkt, – atgādināja pāvests. – Tas rodas no ticības un satikšanās ar Jēzu Kristu – mūsu laimes avotu. Jo dziļāk esam iesakņojušies Kristū, jo vairāk saņemam iekšējo mieru, kas palīdz mums pārvarēt ikdienas grūtības. Tāpēc kristietis, kurš ir saticis Jēzu, nevar nesludināt prieku. Mēs esam aicināti dalīties priekā ar citiem, jo tas padara mūsu ceļu virs zemes vieglāku, sacīja Svētais tēvs. Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka esam aicināti arī pateikties Dievam par neizmērojamo mīlestību un žēlsirdību, pacietību un labestību. Sekojot Marijas piemēram, dzīvosim savu dzīvi ar pateicību, – aicināja Francisks. Marija ir «mūsu prieka iemesls» ne tikai tādēļ, ka viņa dzemdēja Jēzu, bet arī tādēļ, ka mūs nemitīgi stāda Viņa priekšā. Radiovaticana.va | 
