Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Reiz sajusto Kunga tuvumu un mīlestību vairs nekad negribas pazaudēt
22.02.2005 pl. 16:20

Marika Zelča-Čerāne

No 2005. gada 23. līdz 31. janvārim Mārupē Betānijas dominikāņu māsu klosterī Kristīgās Dzīves Institūts rīkoja astoņu dienu Ignācija rekolekcijas.

Interesanti, ka neskatoties uz to, ka individuāli vadītās rekolekcijās cilvēku skaits ir ierobežots, tomēr te dalībnieki ģeogrāfiski bija no dažādām Latvijas pusēm - Daugavpils, Liepāja, Ogre un Rīga. Tāpat, neskatoties uz to, ka Ignācija Garīgie vingrinājumi ir pieskaitāmi pie Romas katoļu baznīcas garīgā mantojuma, interese par tiem bija cilvēkiem, kas piederēja arī pie citām Latvijā tradicionāli pārstāvētām konfesijām.

Un te laikam vietā var atcerēties, ka kristīgais garīgums ir saistīts ar to, kā mēs katrs pieredzam savā dzīvē Dievu, un kā šīs pieredzes rezultātā tiek izmainīta mūsu apziņa un dzīve. Dievs ir pieejams ikvienam cilvēkam un tāpēc šīs rekolekcijas var būt auglīgas ikvienam kristietim, kas grib padziļināt savas attiecības ar Jēzu Kristu. Rekolekcijās “tu sāc apjaust Tā Kunga tuvumu un mīlestību; un reiz to sajūtot, to vairs nekad negribas pazaudēt”.

 

Garīgo vingrinājumu četras darbojošās personas

Atšķirībā no citām rekolekcijām Ignācija rekolekcijās ir četras darbojošās personas, kā to reiz minējis Jēzus sadraudzības ģenerālis Hans Pēteris Kolvenbahs. Pirmais, tas ir Dievs kā rekolekciju vadītājs. Nākamais ir pats rekolekciju dalībnieks, kas ir izbrīvējis laiku no saviem ikdienas pienākumiem un nolēmis to nedalīti veltīt tam, lai vēl labāk iepazītu mūsu Kungu. Trešais ir pats Ignācijs ar savu rokasgrāmatu garīgajiem vadītājiem Garīgie vingrinājumi, kurā viņš, balstoties uz savu garīgo pieredzi, ir izkārtojis vingrinājumus noteiktā secībā, līdz ar to nodrošinot mērķtiecīgu rekolekciju dinamiku.

Garīgajos vingrinājumos vingrinājumi ir izkārtoti četrās nedēļās jeb posmos. Pavisam īsi raksturojot, pirmais posms ir veltīts, lai cilvēks apzinātos savu sākotni Dievā Radītājā un ieraudzītu savu iekšējo nesakārtotību, grēku un vēlētos no tā atbrīvoties. Otrais posms aicina rekolekciju dalībnieku vēl labāk iepazīt Jēzus dzīvi, kontemplējot Evaņģēlija notikumus, kā arī sekmē izvēles veikšanu. Trešais posms dod iespēju pārliecināties par savas izvēles autentiskumu, kontemplējot Jēzus ciešanu ceļu un nāvi. Ceturtajā posmā dalībnieks kontemplē Kristus parādīšanos pēc augšāmcelšanās.

Ceturtais dalībnieks šajās rekolekcijās ir rekolekciju (pa)vadītājs, cilvēks, kas pats ir veicis pilnos Vingrinājumus un kura uzdevums šajā gadījumā ir izvēlēties vingrinājumus rekolekciju dalībniekam atbilstoši Ignācija iecerētajai rekolekciju dinamikai un dalībnieka gatavībai. Tāpat (pa)vadītāja uzdevums ir uzklausīt dalībnieku un palīdzēt viņam/ viņai garu izšķiršanā. Astoņu dienu Ignācija rekolekcijas no pilnajām Garīgo vingrinājumu rekolekcijām atšķiras ar to, ka no pilno rekolekciju četru nedēļu programmas te vienai nedēļai tiek nosacīti veltītas tikai divas dienas.

 

Rekolekcijās saņemtās žēlastības

Ignācijs Garīgajos vingrinājumos jautā – ko tu vēlies? Tas ir jāsaprot kā pamudinājums pirms katras lūgšanas noformulēt, kādu žēlastību lūgt no Dieva: “Kas ir tas, ko es vēlos?” Tas ir būtiski, jo ja cilvēks zina, kādu žēlastību lūgt no Dieva, tad cilvēks būs arī atvērts saņemt Dieva doto žēlastību. Dažkārt gadās, ka cilvēks dodas uz rekolekcijām un zina, ko vēlas, bet rekolekcijās saņem daudzkārt vairāk, nekā bija cerējis: “Rekolekcijās es saņēmu pilnīgi visu, kas man šajā brīdī ir nepieciešams. Es pat nezināju, ka man tas vajadzīgs.” Un tam pamatā ir cilvēka gatavība un sirds atvērtība.

Runājot par rekolekciju laikā saņemtajām žēlastībām, jāsaka, ka jau pati iespēja uz astoņām dienām būt rekolekcijās, atliekot visus iesāktos un nepadarītos darbus, ir ārkārtīgi liela Dieva žēlastība. Ir vajadzīgs klusums, lai cilvēks norimtu un “sadzirdētu liego Kunga balsi”, ir vajadzīgs klusums, lai “saprastu Svēto Rakstu dziļumu, kas aizskar dvēseli un garu”.

Ignācija rekolekciju dinamika ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkam nokļūt tuvākās attiecībās ar Dievu, lai vēl labāk iepazītu Kristu un tam sekotu. Tomēr nereti rekolekciju laikā tā dalībnieki saņem arī dziedināšanu. Kā daži rekolekciju dalībnieki atzīmēja, ka to laikā Kungs ir pieskāries sirdij un to dziedinājis, parādīdams ieļaunojuma sakni, ka tās ir devušas iespēju novērsties no savas sāpes un tumsas un pievērsties Dievam. Un tā jau tas arī ir, kad Dievs ir mūsu dzīves centrā, tad pārējās lietas sakārtojas un pakārtojas. Rekolekcijas palīdzēja arī atpazīt savu aicinājumu un savu kristīgo identitāti. Kā izteicās daži rekolekciju dalībnieki, tās ir atdevušas identitāti, ģimeni un Tēvu, tās ir nostiprinājušas un ļāvušas apzināties savu aicinājumu.

Izsakām pateicību Betānijas dominikāņu māsām, īpaši m. Nellijai OP, par viesmīlību, priesteriem, kas celebrēja sv.Misi māsu kapelā, īpaši pr. J.Budkānam un pr. A.Ševelim MIC, kā arī abām saimniecēm - Inārai un Marijai.

Marika Zelča-Čerāne, izmantojot rekolekciju dalībnieku atsauksmes