Šai dienai veltītajā Evaņģēlija fragmentā Marks runā par paralizētā izdziedināšanu (sal. Mk 2, 1-12). Jēzus ierodas Kafarnaumā un ap Viņu sapulcējas liels ļaužu pūlis. Paralizētā nesēji izjauc mājai jumtu un nolaiž pa to pie Jēzus viņa gultu. Tie cer, ka Jēzus izdziedinās šo paralizēto, bet Viņš pasaka ko tādu, kas visus satriec: "Dēls, tavi grēki tev tiek piedoti!" Tikai pēc tam Jēzus viņam pavēl piecelties, paņemt savu gultu un doties mājās. Komentējot šo fragmentu, Francisks norādīja, ka Jēzus ar minētajiem vārdiem mums ļauj pievērsties būtiskajam. Viņš dziedināja, bet nebija dziedinātājs. Viņš mācīja, bet bija lielāks par skolotāju – skaidroja Svētais tēvs. Un risinoties aprakstītajam notikumam, Jēzus pievēršas tam, kas ir pats būtiskākais. Viņš uzlūko paralizēto un saka: 'Tavi grēki tev tiek piedoti'. Fiziskā dziedināšana ir dāvana. Miesas veselība ir dāvana, ko mums pienākas sargāt, bet Kungs māca, ka mums ir jāsargā arī sirds veselība, garīgo veselība. Jēzus pievēršas tam, kas ir visbūtiskākais, sarunājoties arī ar grēcinieci, par ko vēstī kāds cits Evaņģēlija fragments – homīlijā turpināja Svētais tēvs. Jēzus raudošajai sievietei saka: "Tavi grēki tev ir piedoti". Apkārtējie par to ieļaunojas. Slimajam cilvēkam, kurš nespēj pirmais nokļūt ūdenī, lai saņemtu dziedināšanu, Jēzus saka: "Ej, bet vairs negrēko!" Pie akas atnākušajai samārietei, kura, sarunājoties ar Jēzu, mazliet iejutās "teoloģes" lomā, Jēzus jautā par vīru. Jēzus ķeras pie būtiskā, pie tā, kas dzīvē ir svarīgākais. Un svarīgākās ir mūsu attiecības ar Dievu – uzsvēra pāvests. Mēs nereti par to aizmirstam. Liekas, ka mums ir bail iet tur, kur varam satikt Kungu. Mēs tik daudz darām savas fiziskās veselības labā, un tas ir labi, bet, vai mēs padomājam arī par dvēseles veselību? Vai esam raduši domāt arī par šo "ārstniecības līdzekli", kas ir mūsu grēku piedošana? Citētie Jēzus vārdi "Dēls, tavi grēki tev tiek piedoti" var mums palīdzēt. Svētais tēvs apliecināja, ka Jēzus šodien katram no mums saka: "Es gribu piedot tavus grēkus". Noslēgumā Francisks atzina, ka kāds varbūt nesaskata savus grēkus un nezina, ko sūdzēt, tāpēc, ka viņam pietrūkst grēka apziņas. Šajā ziņā mums nevajadzētu vispārināt, bet saskatīt savus konkrētos grēkus, savas dvēseles kaites, ko ir jādziedina, un šo slimību "zāles" ir piedošana. Jēzus, pievēršoties būtiskajam, māca kaut ko vienkāršu. Viņš parāda, ka būtiskākais, galvenais ir veselība – gan miesas, gan dvēseles veselība. "Rūpīgi sargāsim gan miesas, gan arī dvēseles veselību", mudināja pāvests. "Un dosimies pie Ārsta, kurš var mūs dziedināt, kurš var piedot grēkus. Tāpēc jau Jēzus ieradās, tāpēc Viņš atdeva savu dzīvību." Vaticannews.va | 
