Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Pāvesta katehēze par Dieva baušļu nozīmi
20.08.2021 pl. 18:06
Pārdomājot apustuļa Pāvila Vēstules galatiešiem fragmentus, katehēzē pāvests pievērsās Mozus likuma lomai Dieva pestīšanas plānā. Ja šim likumam ir pedagoģiska un disciplināra nozīme, tam tomēr ir savs laika limits, jo tā spēks beidzas ar ticību uz Jēzu Kristu.

Uzrunājot trešdienas vispārējās audiences dalībniekus, Francisks atzina, ka svētais Pāvils, kurš bija iemīlējies Kristū, labi saprata, kas ir pestīšana. Viņš mācīja, ka mēs, Jēzus Kristus attaisnoti, vairs neesam padoti likuma jūgam, bet esam aicināti dzīvot Evaņģēlija brīvībā. Likums tomēr pastāv – atzīmēja Svētais tēvs. Taču tas pastāv citādāk. Tam pašam likumam – 10 baušļiem – ir cita loma. Kāda tā ir?

Saskaņā ar svētā Pāvila mācību, pestīšanas un līdz ar to katra cilvēka personīgā vēsture iedalās divos posmos. No vienas puses, runa ir par laiku, kad vēl bijām neticīgi, un, no otras, kad ieticējām Kristum. Pirms Jēzus atnākšanas, cilvēks bija “padots likumam”. Tas, kurš staigāja likuma ceļus, tika attaisnots un glābts. Atnākot Kristum, esam aicināti dzīvot Garā.

Francisks norādīja, ka Vēstulē galatiešiem (sal. 5, 23-25) apustulis Pāvils pirmo reizi lieto izteicienu “būt padotiem likumam”, kam ir negatīva pieskaņa. Būt padotiem likumam nozīmē būt it kā “uzraudzītiem”, “ieslēgtiem”. Izteiciens slēpj sevī verdzības ideju. Svētais tēvs norādīja, ka šis laiks ilga ļoti ilgi – no Mozus līdz Jēzus atnākšanai – un turpinās tik ilgi, kamēr dzīvojam grēkā.

Par attiecībām starp likumu un grēku Pāvils runā sistemātiskāk savā Vēstulē romiešiem, kas tapa dažus gadus pēc Vēstules galatiešiem sarakstīšanas. Pāvests paskaidroja, ka likums ļauj konstatēt pārkāpumu un palīdz cilvēkam apzināties savu grēku. “Tu izdarīji to un to, līdz ar to likums – 10 baušļi – atklāj sekojošo: tu esi grēkā”. Francisks norādīja uz likuma pedagoģisko nozīmi. Likums mūs ved pie Jēzus. Vecajā Derībā likums bija liela Dieva dāvana. Tas parādīja ceļu. No vienas puses, tas ierobežoja, bet no otras – pasargāja tautu, to audzināja, disciplinēja un kalpoja kā atbalsts vājumā.

Vārdu sakot, apustulis ir pārliecināts, ka likumam noteikti piemīt pozitīva nozīme. Tam ir pedagoģiska loma. Taču tā darbība ir ierobežota laikā. To nevar paildzināt bezgalīgi, jo tā saistās ar cilvēka nobriešanu un brīvu izvēli. Tiklīdz kļūstam ticīgi, tā likums zaudē savu sagatavojošo spēku un ir spiests atdot vietu citai autoritātei.

Ko tas nozīmē? – jautāja pāvests. Par kādu autoritāti šeit ir runa? Vai tas nozīmē, ka tagad varam teikt: “Mēs ticam uz Jēzu Kristu un varam darīt, ko gribam?” “Nē!” uzsvēra Francisks. “Baušļi ir, bet tie neattaisno. Tas, kurš mūs attaisno, ir Jēzus Kristus. Mums ir jāievēro baušļi, bet tie nesniedz attaisnošanu.” Un mēs satiekam Jēzu, pateicoties ticībai. No baušļiem ir tāds labums, ka, pateicoties to ievērošanai, atveras mūsu sirds. Svētais tēvs vēlreiz uzsvēra, ka mums ir jāievēro baušļus, taču jāņem vērā, ka tie kalpo kā palīdzība, lai satiktos ar Jēzu Kristu.

Noslēgumā Francisks atgādināja, ka šī mācība par likuma vērtību ir ļoti svarīga, lai mēs neiekristu vienā vai otrā galējībā. Mums nāktu par labu uzdot sev jautājumu, vai mēs vēl joprojām atrodamies tādā periodā, kurā mums ir vajadzīgs likums, vai turpretī labi apzināmies to, ka esam saņēmuši žēlastību un kļuvuši par Dieva bērniem, lai dzīvotu mīlestībā.

Kā es dzīvoju? Vai dzīvoju bailēs par to, ka, ja nedarīšu to vai to, aiziešu uz elli? Vai arī dzīvoju reizē ar šo cerību, šo prieku, ko sniedz Kristus par brīvu dāvātā pestīšana? Un vai nav tā, ka es nicinu baušļus? Nē, es tos ievēroju, bet ne kā kaut ko absolūtu, jo zinu, ka mani attaisno Jēzus Kristus – piebilda pāvests.

Vaticannews.va