Šī procesa vainagojums būs 2023. gada septembrī ieplānotā vispasaules Bīskapu sinode Romā, kuras tēma būs “Par sinodālu Baznīcu. Kopība. Līdzdalība. Misija”. Galvenā šīs sinodes atšķirība no iepriekšējām ir tā, ka tās sagatavošanā tiek iesaistīta nevis šaura ekspertu un bīskapu grupa, bet gan, iespēju robežās, visas katoļu draudzes un kopienas. Īpašu pārsteigumu sagādā tas, ka pāvests aicina šī sagatavošanās procesa ietvaros iesaistīt dialogā un uzklausīt arī citu kristīgo konfesiju, citu reliģiju un uzskatu pārstāvjus, kā arī tos, kuri atrodas Baznīcas perifērijā. Pāvests Francisks vēlas šādi turpināt Vatikāna Otrā koncila aizsākto Baznīcas atjaunotnes procesu. Jau koncila laikā izskanēja doma, ka ir pienācis laiks pamodināt snaudošo milzi – draudzes, tas ir, vienkāršos ierindas ticīgos, ko mēs saucam par lajiem. Kā to atgādina Vatikāna II koncils, laji ir aicināti jebkuros apstākļos cilvēku sabiedrības sirdī būt par Kristus lieciniekiem. Tātad sinodāla Baznīca ir tāda ticīgo kopiena, kur ikvienam tiek dota iespēja tikt uzklausītam, pielietot savas prasmes un talantus šīs kopienas izaugsmei un ņemt dalību tās dzīvē un misijā. Tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par to, lai Labā Vēsts izplatītos apkārtējā sabiedrībā. Pāvests runā par trim iespējām, kuras mums paveras, iesaistoties Sinodes sagatavošanas kopīgajā ceļā. Pirmā iespēja –pārvērst mūsu Baznīcu par atvērtu vietu, kur katrs justos kā mājās un varētu piedalīties Baznīcas dzīvē. Otrā iespēja ir kļūt par tādu Baznīcu, kas klausās – ieklausās gan tās locekļos un apkārtējos cilvēkos, gan arī ir atvērta uz Svētā Gara dvesmu, ieklausoties Dieva balsī. Tāpēc pāvests mudina atklāt no jauna adorācijas lūgšanas nozīmi. Un, visbeidzot, ir svarīgi veidot Baznīcu, kas būtu tuva sabiedrībai, spējīga veidot draudzīgas attiecības, just līdzi un izturēties pret visiem ar maigumu. Šī akcentu maiņa Baznīcas dzīvē notiek laikā, kad sabiedrībā un tās mentalitātē notiek straujas izmaiņas. Pandēmija, no vienas puses, ir palīdzējusi mums saprast, ka visi esam “vienā laivā”, vienādi slimības un tās izraisīto ierobežojumu apdraudēti, kad sabrūk pamati, kas ir bijuši celti “uz smiltīm”, bet, no otras puses, tā ir izcēlusi esošās nevienlīdzības un izraisījusi jaunas šķelšanās. Šādā sarežģītā, spriedzes un pretrunu kontekstā esam aicināti „uzmanīgi vērot laiku zīmes un izvērtēt tās Evaņģēlija gaismā” (Gaudium et Spes, n. 4). Šodien Baznīcai ir jāizvērtē savas iespējas, kā pavadīt indivīdus un kopienas, līdzdzīvot bēdu un ciešanu pārņemtajiem un sniegt viņiem atbalstu. Tātad Sinodes sagatavošanas procesa galvenā metode ir uzklausīšana un dialogs. No Vatikāna ir saņemtas vadlīnijas šim dialogam, tā ietvaros ir paredzēti vienkārši un konkrēti jautājumi, uz kuriem būs jāatbild pēc iespējas plašākam dalībnieku lokam. Mums ir paredzēti pieci mēneši šāda veida dialogam – līdz 2022. gada aprīlim. Cerēsim, ka Covid-19 pandēmija nekļūs par nepārvaramu šķērsli tā sekmīgai īstenošanai. Aicinu draudzes īstenot kopīgā ceļa pasākumus, respektējot valdības noteiktos ierobežojumus. Šie pasākumi notiks arhidiecēzes sinodālā ceļa koordinatora pr. prof. Paula Kļaviņa un jūsu draudžu prāvestu un kopienu atbildīgo personu vadībā. Būsim atbildīgi, atsaucīgi un radoši! Caur šo sinodālā ceļa dialogu, kurā mēs atveramies uz Jēzus klātbūtni, pie mums atnāk Dieva valstība. Kad tā atnāk spēkā, tā mūs pārveido, gan katru individuāli, gan arī mūs kopā kā Baznīcas kopienu. Tāpēc šī mums ir Dieva dotā atjaunotnes iespēja, Dieva laiks - kairos! Aicinu lūgties, lai šīs Sinodes norises laiks būtu Sv. Gara piepildīts, caurstrāvots un bagāts Dieva žēlastībām. Lai nāk Svētais Gars un atjauno Dieva tautu! Nāc, Gars Radītāj, atjauno zemes vaigu! Jaunava Marija, Māras zemes karaliene, lūdz par mums! Āmen. | 
