14. februāris ir kļuvis par vienu no neparastākajām dienām Rietumu kultūrā. Šajā dienā pasaulē plaši tiek svinēti svētki, kas saucas “Valentīna diena” un kurus saista ar katoļu (un pareizticīgo) svēto – sv. Valentīnu. Tomēr liturģijā lielākā Romas katoļu daļa nesvin sv. Valentīna svētkus 14. februārī. Baznīcas kalendārā noteikts, ka 14. februāris ir sv. Kirila un sv. Metodija piemiņas diena. Kamēr gandrīz visa Rietumu pasaule atzīmē Valentīna dienu, Baznīca aicina pievērst mūsu uzmanību šiem slāvu zemēs slavenajiem svētajiem. Kāpēc tā? Īstā sv. Valentīna meklējumi Vēsturiski saskaņā ar daudziem senākajiem Katoļu Baznīcas kalendāriem redzams, ka 14. februāris gadsimtiem saistīts ar sv. Valentīnu. Tomēr tas nebija viens vienīgs sv. Valentīns, kura piemiņa svinēta šajā datumā, bet gan vairāki svētie, kā apliecina arī 20. gs. sākuma American Ecclesiastical Review* izdevums. Dažādos Baznīcas martiroloģijos uzskaitīti divdesmit divi kanonizēti svētie vārdā “Valentīns”. No tiem: deviņi ir reģistrēti kā bīskapi, divpadsmit – kā mocekļi, vairums pārējo bijuši priesteri, bet viens bijis Romas imperatora Maksimiāna armijas virsnieks, kurš miris Ravennā. Tie ir dažādu tautību svētie: itāļi, spāņi, franči, vācieši un beļģi. Pieciem no sv. Valentīniem piemiņas diena noteikta 14. februārī, bet citiem – 12. februārī. Tomēr neviens no tiem nav tas īstais sv. Valentīns, kas saistīts ar modernās Valentīna dienas svinēšanu. Tas, konkrētais, sv. Valentīns ir 3. gadsimta Romas priesteris, kas mira mocekļa nāvē savas kristīgās ticības dēļ. Ir vairākas leģendas un stāsti, kas apvij šo konkrēto svēto. Vienā no tiem atrodam, ka viņš slepeni salaulāja tos, kuri mīlēja viens otru. Izņemšana no Romas rita kalendāra Sākotnēji Romas katoļu Baznīcai nebija problēmu svinēt šī un citu sv. Valentīnu piemiņas dienu 14. februārī, un tā šie svētki tika svinēti šajā datumā līdz 1969. gadam. Vatikāna II koncila dokumentā “Sacrosanctum Concilium” tika ierosināts pārskatīt liturģisko gadu un izņemt dažus svētos no universālā jeb vispārējā kalendāra: “Lai svēto svētki neaizēnotu tos svētkus, kuros piemin pestīšanas noslēpumus, daudzi no tiem būtu jāsvin vietējā Baznīcā, tautā vai ordeņa saimē. Savukārt visā Baznīcā jāatzīmē vienīgi to svēto svētki, kuriem ir patiesi vispārēja nozīme.” Baznīca, atsaucoties uz to, veica pētījumu, un pāvests Pāvils VI vēlāk paskaidroja savā motu proprio “Mysterii Paschalis”, kāpēc daži svētie tika izņemti un citi iekļauti Baznīcas liturģiskajā kalendārā: “Lai izpildītu šo Ekumēniskā koncila lēmumu, dažu svēto vārdi ir izņemti no universālā kalendāra [..] Un tā no Romas kalendāra tika izņemti dažu svēto vārdi, kas nebija vispārzināmi, un tika ievietoti dažu mocekļu vārdi no reģioniem, kur Evaņģēlija pasludināšana notika vēlāk. Tādā veidā tie, kā savu reģionu pārstāvji, kas izlējuši asinis par Kristu vai izcēlušies ar lieliem tikumiem, bauda cieņu vienā un tai pašā katalogā.” Lai gan nav atzīti kā mocekļi, šeit citētais ir attiecināms uz svētajiem Kirilu un Metodiju, kuri sludināja Evaņģēliju slāvu tautām 9. gadsimtā. Šāda svēto nomaiņa bija mēģinājums padarīt kalendāru “universālāku”, kā savā vēstulē norāda sv. Pāvils VI. Tā nu tiek uzskatīts, ka šaubu dēļ, kas bija radušās attiecībā uz to, kurš no visiem sv. Valentīniem ir tas īstais un kura piemiņas diena svinama 14. februārī, šis vārds tika izslēgts no universālā kalendāra. Savādi, ka dokuments, kas atļāva mainīt kalendāru, bija datēts ar 1969. gada 14. februāri. Patiesībā, vispārējais kalendārs nav kaut kas “fiksēts”, permanents vai, kā saka, “akmenī iecirsts”, bet var mainīties atkarībā no laikmeta prasībām un nepieciešamības. Vai sv. Valentīna piemiņas dienas svinības tiks atjaunotas 14. februārī? Ja liela ticīgo daļa alkst pēc tā, tic šim svētajam un ja tas iegūst “universālu nozīmi”, tad jā, sv. Valentīns varētu atgriezties pie sava datuma. * red. - American Ecclesiastical Review bija amerikāņu teoloģijas žurnāls, kas tika izdots katoļu garīdzniekiem 19. un 20. gadsimtā. Aleteia.org | 
