Viens no svarīgākajiem vārdiem Svētajos Rakstos ir vārds MIERS. Miera vēlējums ir svarīgākais novēlējums, jo miers ir ikvienas laimes, harmonijas, veiksmes, labklājības sintēze. Sv. Akvīnas Toms, runājot par mieru, apzīmē to kā saskaņu un saprašanos starp cilvēkiem. Saskaņas jēdziens attiecas uz starpcilvēciskajām attiecībām starp indivīdiem vai sabiedrībām. Miera jēdzienam ir divējāda izpausme: ir iekšējais miers un ir ārējs miers. Pirmais realizējas cilvēka sirdī un nozīmē cilvēka tiekšanos un mērķu harmoniju; otrs realizējas sabiedrībā, kurā valda pilsoņu mērķu un darbošanās vienotība. Vispilnīgākās vienotības avots ir mīlestība, tādēļ tā ir miera pilnība. Akvīnas Toms dažkārt mieru apzīmē arī kā pilnīgu prieku, saistot to ar Jēzus Kalna svētībām. Toms arī izšķir divus miera tipus: šķietamu un patiesu. Patiess miers iespējams tikai starp morāli taisnīgiem cilvēkiem un skar autentisku labumu, kas veido saprašanās platformu un galīgajā rezultātā sniedz iekšēju mieru. To personu morālais ļaunums, kuras noslēdz vienošanos, panāk, ka tas ir tikai šķietams un trausls miers. Saskaņā ar Akvīnas Tomu, patiess miers – atkarībā no labuma ranga, var būt pilnīgs un nepilnīgs. Pirmais ir eshatoloģiskā nākotne, jo šis miers plūst no cilvēka sastapšanās ar visaugstāko labumu – Dievu. Zemes miers ir nepilnīgs. Tas vērsts uz dabiskajām vērtībām, to ievieš cilvēka darbošanās un parasti tas ir nenoturīgs. Pārdabiskais miers skar augstāko labumu, tas iekļaujas cilvēka sirdsapziņā un ir pilnīgs. Šodien vārdu miers izrunājam ar saasinātu uzmanību, jo pasaulē daudzviet miera nav, mūsu pasaules daļā nav miera, ir satraukums par mieru arī mūsu valstī, par mieru mūsu kaimiņvalstīs. Protams, runa nav par miera jēdzienu, bet gan par valdošo realitāti. Visi runā par mieru, bet miera nav! Miers ir Dieva dāvana! Bībelē miera pretstats ir bailes un nemiers, kas ir cilvēkā. Tādēļ Svētie Raksti, runājot par mieru, nejautā par ārējiem apstākļiem, par to, vai ārpusē ir miers, karš, juceklis, par to, kas notiek starp cilvēkiem, starp valstīm. Svētie Raksti, runājot par mieru, ielūkojas cilvēka sirdī un pārbauda, vai šajā sirdī nav baiļu. Cilvēki izturas cits pret citu šausmīgi tieši tādēļ, ka baidās viens no otra, un šīs bailes ir nemiera avots. Tātad jautāsim sev: vai esam no savas sirds izmetuši bailes? Ja gribam pieņemt no Jēzus miera dāvanu, mums vispirms jāļaujas atbrīvoties no bailēm un nemiera. Mūsu sirdī ir dažāda veida emocijas, aizspriedumi, ļaunatminība attiecībā pret cilvēkiem, bailes, un nemiers. Jēzus grib dāvāt mums mieru. Patiess miers nav tikai kara, strīdu un ļaunuma neesamība. Miers ir baiļu pretstats. Augšāmcēlušā Kristus mieru izjūtam tad, kad esam droši, ka nekāda nelaime nespēj mūs satriekt, jo Kungs ir ar mums, un viss ir viņa tēvišķajās rokās. Nav tāda tehnikas vai medicīnas izgudrojuma, kas nodrošinātu mūs pret ciešanām, slimībām, problēmām un jebkādiem pārdzīvojumiem. Vienīgi uzticēšanās Dievam var dot iekšēju mieru. (..) Jēzus nāk pie mums, kas esam izbiedēti, sakot vienkāršus un vienlaikus neparastus vārdus: Miers jums! Lai sv. Akvīnas Toms, kuru šodien pieminam, palīdz mums atvērties patiesajam mieram, kas ved pie augstākā labuma – mūsu debesu Tēva. Amen. Foto: bīsk. J.Bulis Liepājas Sv.Jāzepa katedrālē | 
