Svētais tēvs lūdz piedošanu par ticīgajiem, kas dažādos laikmetos ir piedalījušies uzkundzēšanās procesos Amerikā un Āfrikā. Lai arī XXI gadsimtā no ģeogrāfiskā viedokļa vairs nevar runāt par “kolonizētām” zemēm, diemžēl tas joprojām ir iespējams, raugoties no ekonomiskiem un ideoloģiskiem aspektiem. Koloniālisms ir pieredzējis pārveidojumus formas, metožu un sevis attaisnošanas ziņā. Tāpat kā daudzi citi politiskie un ekonomiskie fenomeni, tas virtualizējas, paslēpjas, apgrūtinot tā identifikāciju un izskaušanu. Pāvests pieminēja Kongo Demokrātisko Republiku, sakot, ka šo piemēru var attiecināt arī uz vairākām citām zemēm. Zeme, ko Francisks nesen apmeklēja, savu neatkarību atguva pirms 70 gadiem, taču tā ir pakļauta darbībām, kas izmanto tās resursus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz teritoriju, tautu un kopējo labumu. Pāvests pauž raizes arī par ideoloģisko koloniālismu, kas tiecas visu vienādot, iznīcinot dabisko tautu saikni ar to vērtībām, tradīcijām, vēsturi un reliģiju. Tā ir mentalitāte, kas necieš atšķirības un koncentrējas tikai uz tagadni, uz individuālajām tiesībām, atstājot novārtā pienākumus pret vājākajiem. Pāvests izsaka nožēlu, ka daudzi asiņainu karu un konfliktu gadsimti nav kalpojuši, lai nobriedinātu globālu atbrīvošanās, pašnoteikšanās un solidaritātes ideju starp nācijām un cilvēkiem. “Šodien koloniālisms ir kļuvis daudz izsmalcinātāks un pastāv risks, ka patiesie iemesli, kas pie tā veduši, tiek attaisnoti ar iedomātiem kolonizējamo tautu dabiskiem trūkumiem,” norāda Svētais tēvs. Francisks aicina neaizmirst, ka taisnīguma un kopējā labuma konkrētā izteiksme nobriest tautās un tās ir jārespektē kā tādas. Vēsture, izcelsme, tradīcijas, reliģijas ir tās, kuras ir veidojušas uzskatus par to, kas ir taisnīgs un labs. Lūk, kāpēc nekādai varai – ne politiskajai, ne ekonomiskajai, ne ideoloģiskajai nav tiesību vienpusīgā veidā noteikt kādas nācijas, vai sociālās grupas identitāti. Uzsvēris zinātnes nozīmi neokoloniālās, rasistiskās un segregatīvās prakses apkarošanā, pāvests ar vēstījuma starpniecību lūdz piedošanu par dažu ticīgo tiešu, vai netiešu iesaistīšanos politiskās un teritoriālās uzkundzēšanās procesos dažādām Amerikas un Āfrikas tautām. Bez tam, Francisks lūdz piedošanu par kļūdām un neizdarību mūsdienās. Viņš apliecina savu gribu darboties saskaņā ar Baznīcas Sociālo mācību, lai izbeigtu neokoloniālos procesus, kas nomāc cilvēci. Vaticannews.va
Foto: Pāvests Francisks vizītes laikā Kongo Demokrātiskajā Republikā (Vatican Media) | 
