Kunga Pēdējo vakariņu dievkalpojuma laikā Francisks mazgāja kājas 12 dažādu tautību ieslodzītajiem jauniešiem un mudināja visus klātesošos palīdzēt cits citam un neiet ļaunuma ceļu. “Pēc tam Viņš (…) sāka mazgāt mācekļiem kājas un slaucīt dvielī, ar kuru bija apjozies”. Pāvests homīlijā norādīja, ka šie Jāņa evaņģēlija vārdi atgādina par šo Jēzus žestu, kas nav folkloras žests, bet kalpo kā norāde tam, kā mums jāizturas pret citiem. Tajā laikā šo žestu veica vergi. Ļaudīm, kuri ienāca mājā, pirms maltītes vai tikšanās vergi mazgāja kājas. Pār gandrīz 18 gadus jaunā Uzova vaigu līst patiesas asaras. Romā dzimušajam un augušajam krievu izcelsmes jaunietim ir notetovēts labās auss stūris. Varbūt viņš nebija iedomājies, kādu saviļņojumu viņā izraisīs pāvesta žests, mazgājot un noskūpstot viņa kāju. Jaunietis sākumā kopā ar savu blakus sēdētāju jokojās par aukstu ūdeni un kailu kāju, tādā veidā mēģinot noslēpt savu neērtības sajūtu. Taču kad pāvests paiet uz priekšu, viņš izplūst asarās. Uzovs nomierinās tikai tad, kad Svētais tēvs pabeidz kāju mazgāšanu pārējiem klātesošajiem. “Pāvest Francisk, atvaino, vai es vēlāk drīkstu Tev kaut ko iedot?” – viņš iečukst pāvestam ausī ar romiešu akcentu. Pāvests pamāj galvu un pasmaida. Viņš paspiež viņa roku un to noskūpsta. Cietuma apmeklējuma beigās, pateicoties kādam apsargam, jaunietim izdodas nodot pāvestam divus pergamentus. Tāpat kā Uzovs, arī citi jaunieši ir aizkustināti un pārmij ar Svēto tēvu kaut dažus vārdus. Jaunākajam no viņiem ir tikai 15 gadi. Viņš tika ieslodzīts par triju cilvēku slepkavības mēģinājumu. Visi, kuri šeit atrodas, ir notiesāti vai nu par narkotiku izplatīšanu vai zagšanu, vardarbību vai slepkavības mēģinājumu. Tomēr viņus uzlūkojot un klausoties viņu dzīves fragmentārajos stāstos, rodas liela maiguma sajūta – liecina žurnālists Salvatore Černucio. Runa ir par maigumu, ko Svētais tēvs atgriež viņos ar šo seno un ļoti aizkustinošo kāju mazgāšanas žestu. “Jūs ar šo savu bezgalīgo maigumu mūs atbruņojat un pievēršat būtiskajam”, sacīja cietuma direktore Marija Terēze Juljano. Arī viņa bija aizkustināta, par ko liecināja viņas rokā esošā trīcošā papīra lapa, uz kuras bija atzīmējusi sava sakāmā dažus punktus. “Visu vārdā es gribu Jums pateikties par šo brīnišķīgo poēziju, ko mums šodien dāvājāt”, viņa sacīja. Direktore sagaidīja pāvestu cietumā, kur viņš ieradās ar mazo Fiat automašīnu pēc 15 minūšu brauciena no Vatikāna. Pa ceļam, Maskerīno ielā, Svētais tēvs palūdza apturēt auto, lai sasveicinātos ar kādu vīrieti ratiņkrēslā. Braucot tālāk, atskanēja saucieni “Oh my God” (Ak, mans Dievs) – no pa ietvi ejošajiem tūristiem, kuri pa mašīnas logu pamanīja, ka tas ir pāvests. Francisks ieradās nepilngadīgo ieslodzījuma vietā punktuāli. Tiklīdz tika noslāpēts motors, kāds iesaucās: “Viņš atbrauca”. Turpat atradās arī cietuma kapelāns, priesteris Nikolo Čekolini, kuram ir tikai 35 gadi. Viņš celebrēja Svēto Misi, kuras galvenais vadītājs bija pāvests. Homīlijā Svētais tēvs pievērsās Kristus veiktajam kāju mazgāšanas žestam. “Mēs varam iedomāties, cik ļoti bija izbrīnīti mācekļi, kad ieraudzīja, ka to sāk darīt Jēzus,” homīlijā teica Francisks. Taču Kungs gribēja, lai viņi saprastu nākošās dienas notikumu vēsti, proti, ka Viņš mirst kā vergs, lai atmaksātu visu parādu. Ja mēs ieklausītos tajā, ko Jēzus darīja, tad dzīve būtu tik skaista – viņš turpināja. Jo tad mēs steigtos viens otram palīdzēt, nevis maldinātu cits citu vai izmantotu. Svētais tēvs uzsvēra, cik skaisti ir palīdzēt citiem, pasniegt otram palīdzīgu roku. Tie ir cilvēcīgi, universāli žesti, kas dzimst cēlā sirdī. Un šodien Jēzus, caur šo liturģiju, grib mums iemācīt šo sirds cēlumu. Savā īsajā improvizētajā homīlijā pāvests uzsvēra, ka Jēzus mūs mīl tādus, kādi mēs esam. Viņš nekad nebaidās no mūsu vājībām, Viņš grib mūs pavadīt, ņemt mūs pie rokas. Brīžos, kad mēs krītam, Viņš aizvien ir klātesošs. Jēzus mūs pazīst un mīl. Pēc homīlijas Francisks piegāja pie jauniešiem un sāka katram no divpadsmit mazgāt kājas. Tad viņš tās noslaucīja baltā dvielī un noliecās, lai noskūpstītu. Dažu jauniešu sejās varēja manīt smaidu, viens otrs ar prieku paspieda pāvesta roku, citi to noskūpstīja. Dažiem klātesošajiem ap kaklu bija rožukronis. Ieslodzīto vidū bija divas meitenes un musulmaņu jaunieši, kuri ievēro Ramadānu. Arī viņi labprāt piedalījās šajās liturģijas svinībās. Šī nav pirmā reize, kad pāvests Francisks apmeklē ieslodzījuma vietu un mazgā kājas tās iemītniekiem. Pagājušajā gadā viņš devās uz kādu cietumu 70 km attālumā no Romas – Čivitavekijas pilsētā. Savukārt šogad atgriezās nepilngadīgo ieslodzījuma vietā Casal del Marmo. Tādā veidā viņš apliecina savu tuvību ieslodzītajiem. No viņa puses tas ir tuvākmīlestības un žēlsirdības žests. Šiem jauniešiem ir vajadzīgs kāds, kas viņos ieklausās, viņiem vajadzīga sapratne, tuvība un maigums. Vienlaikus pāvests pievērš sabiedrības uzmanību šo jauniešu problēmām. “Mēs redzam cik daudzi cilvēki sabiedrībā citus izmanto”, sacīja Francisks, apmeklējot jauniešu cietumu. “Cik daudzi atrodas stūrī un nespēj iziet laukā. Cik daudz netaisnību, cik daudz cilvēku ir bez darba, cik daudzi strādā, taču saņem mazu atalgojumu, cik daudziem nav naudas, lai nopirktu medikamentus, cik daudz iznīcināto ģimeņu… Un neviens no mums nevar pateikt: ‘Zini, paldies Dievam, es tāds neesmu’. Ja es tāds neesmu, tad pateicoties Dieva žēlastībai. Katrs no mums var paslīdēt, katrs no mums. Un šī apziņa, ka katrs no mums var paslīdēt, piešķir mums cieņu – ieklausieties šajā vārdā – ‘cieņu’ būt grēciniekiem. (…) Tāpēc Jēzus gribēja mazgāt kājas un teikt: ‘Es atnācu, lai jūs glābtu, lai jums kalpotu’”. Dodoties projām, pāvests apstājas, lai vēlreiz pasveicinātu cietuma direktori un komandantu. Pēdējais viņam saka: “Mūsu moto ir atgriezt cerību. Jūs ar savu cēlo piemēru stiprinājāt mūsu cerību, tādējādi palīdzot mums atgriezt to šiem jauniešiem”. “Esiet droši, turpiniet iet uz priekšu”, atbildēja Francisks. Kad pēc divu stundu ilgās vizītes Svētais tēvs, saulei rietot, sēdās automašīnā, no viņa mutes izskanēja ierastais lūgums: “Lūdzieties par mani…”. Vaticannews.va | 
