2017. gada 9. februāra Svētās Mises homīlijā, komentējot lasījumu par vīrieša un sievietes radīšanu (Rad 2,18-25), pāvests Francisks norādīja, ka “vīrietis un sieviete nav ne vienādi, ne arī viens par otru augstāki. Tomēr ja nebūtu sievietes, pasaulē pietrūktu harmonijas. Mēs bieži vien raugāmies uz sievieti kā uz noteiktu funkciju izpildītāju. Mēs sakām: “Sieviete ir tādēļ, lai darītu to un to un to, lai mazgātu traukus utt.”. Taču sieviete ir apveltīta ar ko tādu, kā nav vīrietim, proti, viņa līdzsvaro un harmonizē dzīvi, ar visu savu būtni izstarojot savu sievišķību. Es labprāt domāju par to, ka Dievs radīja sievieti, lai mums visiem būtu māte. Viņa māca mūs noglāstīt, mīlēt ar maigumu, samīļot. Pateicoties viņai, pasaule kļūst skaistāka. Sieviete ir harmonija, poēzija un skaistums. Bez viņas pasaule nebūtu tik skaista un tik harmoniska.” Šie pāvesta Franciska vārdi ir visskaistākā sievietes sūtības definīcija, kādu līdz šim esmu dzirdējis. Tātad sieviete ir harmonija, poēzija un skaistums. Ja mēs šodien izietu mūsu pilsētas ielās un pajautātu satiktām sievietēm: “Vai tu esi skaista? Vai esi mīlestības vērta?” Man šķiet, ka reti kura atbildētu pozitīvi, jo daudzām sievietēm ir problēma ar sevis pieņemšanu, grūti ir pieņemt savu sievišķību, savu skaistumu. Ne velti pasakās, kurās ir izteikta tautas gudrība, tiek runāts par princesēm, kas ir ieslēgtas kaut kādā drūmā cietoksnī, pilī vai tornī, kur gaida princi, kas atnāks un viņu uzmodinās vai atbrīvos. Daudzas sievietes jūtas ieslēgtas pilī un gaida, ka vīrietis viņu iemīlēs, dievinās, apbrīnos, par viņu cīnīsies un atbrīvos no šī ieslodzījuma. Taču vīrietis bieži vien nemaz nezina, kur šī sieviete ir ieslēgta un pat nenojauš, ka viņa būtu jāatbrīvo no kaut kā. Sieviete gaida, bet vīrietis nezina, ka viņa gaida! Te ir nepieciešama komunikācija! Par to vajag runāt, vajag dalīties... Patiesībā ļoti liela nozīme bērna dzīvē un audzināšanā ir tēvam. Vārds “tēvs” ir atslēgas vārds mūsu dzīvei, jo kādas bija tavas attiecības ar miesīgo tēvu, tā arī tu attieksies pret sevi, pret saviem tuvākajiem un arī Dievu. Tētis dēlam palīdz atklāt vīrišķību un spēku, bet meitas dzīvē – sievišķību un skaistumu. Meitene kļūst par sevi cienošu sievieti, ja viņai ir labas attiecības ar tēvu. Diemžēl daudzi bērnībā ir ievainoti, jo ne visi tēvi ir izpildījuši šo savu pienākumu, vai arī vienkārši nav bijuši līdzās. Līdz ar to šādai sievietei, kas nepieņem sevi, savu sievišķību un skaistumu, piedzīvojot, ka vīrietis pirmais padod roku vai atver viņai durvis, tas var būt nepatīkami, pat pazemojoši. Un tagad svarīgs jautājums tēviem: “Vai jūs zināt, kāds ir jūsu meitas noslēpums?” Iedodiet meitenēm somu ar apģērbiem vai mammas rotaslietas un viņas stundām ilgi spēlēs princeses vai tēlos filmu zvaigznes un darīs visu, lai izskatītos skaistas. Tas spilgti liecina par to, ka ikviena meitene grib zināt: “Vai es esmu skaista? Vai esmu mīlestības vērta?” Un, protams, ka viņa gaida, lai uz šiem jautājumiem atbildētu vispirms jau tētis. Tēva uzdevums ir palīdzēt meitai atklāt savu sievišķību un skaistumu. Tikai vīrieša klātbūtnē pelnrušķīte var kļūt par apburošu princesi. Taču šie principi nav attiecināmi tikai uz mazām meitenēm. Jūsu meita neatkarīgi no vecuma vienmēr ilgosies, gaidīs un gribēs dzirdēt vārdus: “Mana meita, cik tu esi skaista, apburoša! Tevis dēļ ir vērts cīnīties! Tu esi mīlestības vērta!” Katras sievietes sirdī Dievs ir ielicis vēlēšanos atklāt skaistumu. Lai būt skaistai ir vajadzīga ticība, jo bez Dieva tas nav iespējams. Vēstulē ebrejiem ir teikts, ka “bez ticības nav iespējams patikt Dievam.” (Ebr 11,6) Kas Dieva acīs rada apbrīnu? Ticība. Nevis manas zināšanas par Dievu, bet spēja uzticēties Viņam, veidot dziļas, patiesas, draudzīgas attiecības, kurās varu Viņam visu uzticēt. Ja Dievs ir absolūts skaistums, tad raugoties uz radīto pasauli mēs redzam, cik tā ir skaista un Dievs ir šī skaistuma Autors. Ja mēs ticam, ka esam radīti pēc Viņa attēla un līdzības, tad sieviete nevar nebūt skaista. Tas izriet no paša radīšanas fakta, no paša esības fakta. Ja tavs Tēvs ir pats skaistākais, un tu esi Viņa meita, tad tu esi skaista. Un punkts! Sievietes tik bieži dzīvē tērē laiku, salīdzinot sevi ar citām sievietēm, sev jautājot: “Vai esmu skaista?” Tu vari sev jautāt, vai esmu skaista, un pavadīt visu dzīvi, meklējot atbildi uz šo jautājumu. Bet pajautā sev: “Kas ir mans skaistums? Kas ir sievietes skaistums?” Esmu pārliecināts, ja tu atradīsi atbildi uz šo jautājumu, ka tu nes sevī vienīgo un neatkārtojamo skaistumu, tad vairs nebūs vēlēšanās sacensties un salīdzināt sevi ar citām. Tad atklāsi jaunu dzīves kvalitāti, jo sava skaistuma atklāšana izmainīs tavu dvēseli līdz pamatiem. Sieviete, kas apzinās savu skaistumu ir iekšēji brīva, priecīga, autentiska, drosmīga, maiga, labestīga, līdzjūtīga, mīlestības piepildīta. Skaistuma atklāšana dara sievieti tik laimīgu un piepildītu, ka viņa vēlās, lai citas sievietes piedzīvotu to pašu, lai varētu tāpat kā viņa piedzīvot šo prieku un iekšējo brīvību. Tad sieviete ir droša un pārliecināta par sevi, jo zina savu vērtību, ka nes sevī skaistumu, ko neviens nevar ne atņemt, ne aizsegt. Sievietei, kura brīvprātīgi un apzināti izvēlās skaistuma ceļu, ir raksturīgas trīs īpašības: pieaug vērtības sajūta, viņa kļūst labestīgāka un mīlošāka. Pirmā – vērtības apziņa. Ko tas nozīmē? Kad sieviete apzinās savu vērtību, tad daudzi vīrieši viņas klātbūtnē sāk augt un nobriest savā vīrišķībā. Tāda sieviete saprot savu vērtību un cieņu, ko ir saņēmusi no Dieva. Jo vairāk sieviete ciena pati sevi, jo vairāk apkārtējie cilvēki ciena viņu un augsti vērtē. Dažreiz sievietes brīnās, kāpēc citi pārkāpj manas robežas, kāpēc mani neciena. Jo tu viņiem to atļauj. Labās, draudzīgās attiecībās ir vajadzīgas skaidras robežas. Otrā īpašība – labestība. Ja sieviete ir brīva no bailēm un sāncensības gara, ja ir atbrīvojusies no skaudības un greizsirdības, tad tādā sirdī rodas un vairojas skaistākie tikumi, kas viņu attīsta un veido. Pateicoties labestībai, līdzjūtībai, otra pieņemšanai, miera veicināšanai, apvienošanai, attīstībai sievietē rodas harmonija un skaistums. Mūsdienās sievietei ir milzīga ietekme, vai pasaulē būs miers, vai ne. Nav iespējams miers pasaulē bez sievietes aktīvas līdzdalības. Mīlestība sākās mājās – sākās ar mieru sievietes sirdī! Trešā īpašība – mīlestība. Ja sieviete ir pārliecināta par savu cieņu un vērtību, tad spēj maigi un nesavtīgi mīlēt, rūpējoties par citiem. Jo vairāk mēs dodam mīlestību, jo vairāk atrodam to sevī. Tikums, ar kuru sieviete visvairāk atšķiras no vīrieša, ir mīlestības maigums. Māti vislabāk raksturo tieši šīs maigās un nesavtīgās rūpes. Sievietei-mātei jāiet maiguma ceļu. Viņai ir labi zināma glāstu un līdzjūtības valoda. Sieviete ir aicināta ar smaidu iet pazemības, maiguma un mīlestības ceļu, jo mīlestība ir nesavtīga sevis dāvāšana otram. Bībelē ir atrodami trīs svarīgi simboli, kas palīdz vēl vairāk atklāt sievietes dziļāko identitāti. Pirmais – sievietes klēpis. Tā ir vieta (telpa), kurā tiek uzņemta, pieņemta jauna dzīvība. Tātad sieviete pēc savas dabas ir viesmīlīga būtne. Viņa jūt lielu gandarījumu, ir pacilāta un mīloša, uzņemot un pacienājot ciemiņus, kuri savukārt jūtās gaidīti, pieņemti, mīlēti, saprasti. Sieviete ir gatava dāvāt labestību visiem, kam tā ir vajadzīga, bet viņa arī sapņo par patiesas mīlestības attiecībām, kurās būs nesavtīgi apdāvināta ar labestību. Otrais simbols – sievietes krūtis. Viņa ir barotāja. Viņa ir tā, kura piepilda otra dzīvi ar sevis dāvāšanu. Bez šīs nesavtīgas dāvāšanas viņa nevar īstenot savu aicinājumu, nevar saprast sevi un nevar būt laimīga. Tuvība ir katras sievietes lielākās ilgas. Atšķirībā no vīriešiem, kuri visbiežāk ir vērsti uz fizisko tuvību, sievietes sapņo par personas jeb attiecību tuvību. Svarīgāka par fizisko tuvību viņai ir emocionāla un garīga tuvība. Trešais simbols – sievietes sirds. Viņa ir dzemdētāja. Sirds simbolizē mīlestību, maigumu, labestību, klausīšanos, līdzjūtību, uzupurēšanos. Lūk, kāds piemērs no vēstures! 1140. gadā Vācijas ķeizars Konrāds III bija aplencis Veinsbergas cietoksni. Bruņinieki sargāja cietoksni līdz pēdējam elpas vilcienam, taču tas tika ieņemts. Par sodu nepaklausībai ķeizars pavēlēja cietoksni nodedzināt, bet iedzīvotājus nogalināt, – dzīvību viņš dāvāja tikai jaunām sievietēm. Konrāds III ļāva viņām atstāt cietoksni un paņemt sev līdzi to, kas viņām ir pats dārgākais. Veinsbergas cietokšņa pārvaldnieka sieva paņēma uz saviem pleciem vīru un iznesa viņu no cietokšņa. Tāpat izdarīja arī citas sievietes, glābjot savus vīrus. Apbrīnojot šo sieviešu drosmi un mīlestību, Konrāds III ļāva viņām aiziet, nesot līdzi to, kas viņām bija visdārgākais. Katras sievietes, katras sievas, katras mātes dāvana ir ļoti vērtīga mums visiem. Tādēļ šīs pārdomas vēlos noslēgt ar pateicības vārdiem sievietēm. Paldies tev, sieviete-māte, par tavu nesavtīgo un maigo mīlestību! Vēl būdams tavā klēpī, bērns saņem emocionālo siltumu un mīlestību. Pēc dzimšanas tu viņu baro un esi kā ceļvedis viņa pirmajiem soļiem, atbalsts pusaudža gados un atskaites punkts turpmākajam dzīves ceļam. Paldies tev, sieviete-laulātā sieva, par tavu atbalstu, uzticību un labestību! Tu nešķirami apvieno savu dzīvi ar vīra dzīvi, lai ar nesavtīgu sevis dāvāšanu kalpotu ģimenes vienotībai un dzīvībai. Paldies tev, sieviete-meita un sieviete-māsa, par tavu līdzjūtību un uzupurēšanos! Ar savu klātbūtni tu radi mājīgu un sirsnīgu atmosfēru ģimenē un sabiedrībā. Paldies tev, sieviete, ka tu esi sieviete! Ar savu harmoniju, sievišķību un skaistumu tu dari bagātāku šo pasauli un nes mīlestību un patiesību cilvēku attiecībās. Lai Marija, Kristus Māte, sargā ikvienu sievieti, dara viņu laimīgu un ienes sava Dēla mieru mūsu sirdīs un visā pasaulē! Priesteris Andris Ševels MIC,
Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Foto: Unsplash.com/Isaac Quesada |
