Papildus visam minētajam esam 21. gadsimta cilvēki un mūs neapmierina nepilnīgas atbildes. Bieži vien esam bezspēcīgi notikumu burzmas priekšā, kurā esam ievilkti, un vienlaicīgi nevēlamies kļūt par likteņa vēja aizrautiem puteklīšiem. Mēs gribam saprast, noteikt, gribam zināt – kāpēc kaut kas notika tieši tā, bet ne citādi. Laikmeta zīmes Arī Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir laikmeta zīme. Apstākļi, kuros mūsdienās tos svinam, atklāj situāciju, kurā atrodas mūsdienu ticīgais cilvēks. Mūsdienu pasaulē Dievam nav vietas, tajā cilvēks koncentrējas uz sevi, tajā dominē komercija un cilvēks pievērš uzmanību tikai tam, kas sasniedzams konkrētajā brīdī. Tāpat arvien no jauna pārliecināmies, ka viss, ko būvējam, var vienā acumirklī sabrukt un no tā paliek tikai gruveši. Karš un iznīcība. Veltīgi mūsdienu informācijas troksnī meklēt kaut ko par ticību. Reliģija tiek pieminēta tad, kad runa ir par sensācijām vai skandāliem. Daudziem mūsdienu cilvēkiem ticība sagādā nepārvaramus šķēršļus, jo tā pieprasa atrauties no šīszemes dzīves reālijām, struktūrām, organizācijām, ārējiem reliģiskajiem rituāliem un ielūkoties tajā, kas stāv pāri cilvēka saprātam. Mūsdienu civilizācijas vislielākā nasta – komercija, jo pat svētdienas un svētki mums asociējas ar iepirkšanos veikalā, kurā ir labāk un lētāk. Marija – ceļa rādītāja 15. augusts, vislielākie Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītie svētki, mūsu zemē tiek īpašā veidā saistīti ar Aglonas Dievmātes svētnīcu. Laikrakstos un televīzijas ziņās varam atrast informāciju tikai par to, cik valsts piešķīrusi naudu svētku organizēšanai, cik tūkstošu automašīnu saskaitījusi policija, kādas amatpersonas apmeklējušas galveno Svēto Misi un bijušas ar ticīgo tautu. Par svētku būtību, jēgu un nozīmi tiek runāts maz vai arī vispār netiek runāts. Svarīgi ir skaitļi, summas, vai tie atmaksājas… Gan televīzijā, gan presē vairāk tiek atspoguļoti pārpildīti autoceļi, pludmales, atpūtas kompleksi utt. Šobrīd cilvēki ir devušies atvaļinājumos, daudzi ir tālu no ikdienišķām rūpēm, nerunājot par reliģiskām lietām. Lūk, tieši uz šāda reliģiskās bezcerības fona Baznīca mums, mūsdienu cilvēkiem, rāda Jaunavu Mariju kā Debesu zīmi. Marija mums ir paraugs tam, kam vajadzētu būt ticīga cilvēka ideālam. Viņa ir ikona, atklāsme, attēls tam visam, ko Dievs sagatavojis katram no mums. Viņa to jau ir sasniegusi, bet mēs vēl esam ceļā. Debesis… kurš no mums katru dienu kaut uz īsu mirkli padomā par savas šīszemes dzīves galamērķi? Mūsdienu cilvēks par debesīm domā reti, skatiens vairāk pievērsts zemei: kā labāk noorganizēt savu dzīvi, kā labāk iekārtoties… Tas attiecināms ne tikai uz tiem, kuri jau sasnieguši zināmu ekonomisku stabilitāti, bet arī uz tiem, kuri vēl nav iegādājušies visu to, kas tiek reklamēts kā “ļoti nepieciešams dzīvei”, jo var taču paņemt lielus vai mazus kredītus un pēc tam ilgus gadus maksāt. 15. augustā Dievmāte – Debesu Vārti – mums atgādina, ka cilvēka dzīves mērķis ir Debesis, tāpēc visam, ko cilvēks dara, ir jātiecas uz augšu, uz Debesīm. Debesis – mums katram Svētā apustuļa Jāņa atklāsmes grāmatas vārdus (Atkl 11), kas tiek lasīti svētku dienā, Baznīca attiecina uz Mariju. Viņa ir “Lielā zīme debesīs”. Marija mums saka: “Piebremzē, apstājies, padomā, nolem mainīt savu dzīves veidu! Tavā priekšā stāv brīnišķīga perspektīva. Debesis vari sasniegt arī tu!” Patiesās Debesis, ne tās, uz kurām aicina reklāmas. Tās, par kurām Marija dzied savā “Magnificat”, ko šajā svētku dienā dzirdam svētā Lūkas evaņģēlija lasītajā fragmentā. (Lk 1,39–56) Debesis, kurās nebūs karu, teroraktu, dalīšanas nabadzīgajos un bagātajos, netaisnības, melošanas, bada. Tici tam, jo par to mūs katru pārliecina Jaunava Marija, kura ir viena no mums – nabadzīga tāpat kā mēs, pazemīga, klusa un vāja sieviete. Viņa ir uzvarējusi un tagad rāda, kā mums kļūt par uzvarētājiem. Iesim kopā ar Viņu ceļā, kurā viņa gājusi. Brīvdienu un atvaļinājumu laiks. Cilvēki šajā laikā cenšas “atbrīvoties” no ikdienišķām rūpēm, atjaunot spēkus, kaut uz mirkli aizmirst par pelēko ikdienu. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki mums atgādina par citu realitāti – par debesīm, kuras mums ir sagatavojis labais Tēvs, Dievs, kurš “tā iemīlēja pasauli, ka atdeva savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, iegūtu mūžīgu dzīvi”. Tas ir svarīgākais, jo tādā veidā izprastas debesis, viņpasaule, mūžīgā dzīve, var pārmainīt visu mūsu šī brīža dzīves perspektīvu. Marija – Dzīvības Māte Jaunava Marija mums māca, ka debesis ir dzīvības mūžīgā oāze un neparasta, brīnišķīga izdevība. Par to atgādina arī ziedi, kurus 15. augusta svētkos mēdz nest uz baznīcu pasvētīšanai. Ziedu, zāļu un lauku daudzveidība, krāšņums aicina ieraudzīt, cik skaista ir Dieva radītā pasaule! Ieraudzīt un saprast, cik skaisti esam mēs, Dieva bērni, aicina atrauties no savas iedomātās pelēcības un, paceļot acis uz debesīm, paskatīties uz visu apkārtējo pasauli un dzīvi citām acīm. Šie ziedi, zāles, to krāšņums, aromāts un ārstnieciskās īpašības simbolizē Mariju – Dzīvības Māti. Viņas dzīves skaistums mums ir labākas dzīves, uzvaras un cerības zīme. Marija, būdama Kristus atpirktās pasaules un cilvēka skaistuma zīme, šodien mūs aicina kaut uz īsu mirkli, kaut tikai, lasot šīs rindas avīzē, pacelt acis uz debesīm, lai mēs kaut drusciņ no tām dievišķajām debesīm paņemtu un veidotu savu dzīvi, atbrīvojoties no bezspēcības un bezcerības. "Nāc", Nr.133 Foto: Cathopic.com/@alvaroj1229 |