Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Trešdien es viņu vēl mīlēju, ceturtdien - vairs nē! - Andris un Velga Gailīši
17.08.2023 pl. 08:12
Jaunākajā “Laulība-laimīgi līdz mūža galam?” sērijā stāsts ir par Velgu un Andri Gailīšiem, kuri jau trešo gadu dzīvo skaistā vietā Cēsu novadā. Projām no pilsētas kņadas, projām arī no aktīvajiem darba gadiem. Tajos piedzīvots tika daudz – ceļojumi, ballītes, draugi, arī teju aiziešana prom vienam no otra, lai arī aiz muguras bija pavadīti kopā jau 25 laulības gadi.

Abi šodien saka, kā glābiņš nāca toreiz Laulāto kursi. Galvenais dziļās attiecību krīzes iemesls katram bija atšķirīgs. Viņam tā bija sajūta, ka nevienam vairs nav vajadzīgs. Viņai – ka vīrs viņu vairāk nemīl…

Rihards: Mums abiem nupat apritēja 15 gadi laulībā. Jūs tikko nosvinējāt rubīna kāzas. Ja es tagad būtu ieradies pie jums kā tāds, kas nodzīvojis laulībā tikai pusgadu un prasītu, kas ir tas zelta padoms, kas palīdzējis jums un kas noteikti varētu palīdzēt man?

Andris: Es domāju, ka laulībā un attiecībās vajadzētu turēt Dievu centrā  un dzīvot vienprātībā. Ja nav vienprātības… ir jālūdz, lai Dievs ir centrā un var tās attiecības uzturēt.

Velga: Tā ir liela izredzētība sievai, ja abi šajā ziņā saprot viens otru. Ir zināmi pāri, kuri nav vienoti šajā jautājumā, tomēr mums ir ļoti viegli tajā. Mēs varam visu darīt kopā, arī palūgties. Bieži bērni atsūta whatsapp ziņu, lai palūdzam par viņiem vai kādu eksāmenu vai svarīgu sarunu. Mēs ejam un to darām. Un domāju, ka tas mums palīdz gan piepildīt to, ko Dievs grib, gan pašiem būt kopā. Daudzi pāri kautrējas kopā lūgt, tā ir ļoti intīma lieta, un to var darīt kopā ļoti tuvi cilvēki. Mums, piemēram, tad, kad bija mūsu krīze, mana vecākā meita teica, – “es lūgšu par jums”, es teicu, lūdzu, nē, mums viss ir izjucis, tuvības nav, bet viņa teica, ka mēs vēl redzēsim, ka dzīvosim kā divi balodīši… Un tagad mēs patiešām dzīvojam rociņās saķērušies…

Andris: … kā divi meža balodīši…

Viktorija: Jums šogad ir 41 gads laulībā, mums ir – 15. Skatāmies uz jums un vienprātībā sakām, ka mēs arī tā gribam. Kas mums kā pārim ir jādara, lai iemācītos šo jūsu uzsvērto vienprātību?

Andris: Es domāju, ka pirmais noteikti ir lūgšanas.  Ja Dievs nebūs starp mums un ar mums, nekas nesanāks.

Velga: Krīzēs nevajag neko sasteigt. Jā, arī mums ir bijušas krīzes un laulības vidū bijuši ļoti grūti brīži, kad liekas, ka viss ir vienalga un viss ir jāizbeidz. Pēc pieredzes saku, ka tad galvenais ir neko nedarīt. Cilvēki bieži aiznes laulību šķiršanu pieteikumus uz tiesu vai pie notāra un viss sāk griezties, un viņi izšķiras. Lielākoties neviens jau nav tik gudrs, lai atsauktu vai samierinātos. Cilvēkiem gribas pieņemt lēmumus un ātri ko izdarīt. Viņš man tā, tātad – sveiki. Es esmu pieredzējusi, ka nevajag neko darīt, bet vajag izturēt. Ja to iztur, tad vecumdienās tiešām dabū tos labumus, ko dabū laulātie. Jaunībā jau nav nekam laiks, jo ir darbs, māja, bērni, nauda, jauniem ir ļoti grūti, bet mums tagad ir tik viegli dzīvot kopā!

Viktorija: Viegli jau tagad ir atskatoties…

Andris: Protams, jo mēs zinām, ka kaut kad kļūdījāmies un mums krīze toreiz ļoti dziļa. Paldies Dievam, ka vecajā Ģertrūdē (Rīgas Sv.Vecā Ģetrūdes draudze – aut.) bija Laulāto kurss. Mēs abi vienprātībā aizgājām uz šo laulību kursu un tur mums parādīja mūsu kļūdas.

Visu Andra un Velgas stāstu skatieties YouTube.com:

Video aplāde “Laulība – laimīgi līdz mūža galam?” ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par video aplādes “Laulība – laimīgi līdz mūža galam?” saturu atbild Biedrība “Asociācija Ģimene”.