Sievietes stāvoklis sabiedrībā Grāmatas autors uzskata, ka sieviete bieži vien tiek saistīta ar zemāku statusu sabiedrībā, atkarību no vīrieša, bērnu dzemdēšanas sāpēm un rūpēm saistībā ar bērnu audzināšanu. Viņš raksta: “Šādi uztverta sievišķība tiek vairāk uzskatīta kā nasta, nevis kā lepošanās iemesls. Turpretī bērnu audzināšana jeb rūpes par mūsu pēctečiem prasa daudz lielāku talantu nekā kompjūtera izgatavošana vai debesskrāpja būvēšana. Nobriedusi sieviete ir vīrieša iedvesmas avots un svētība visai cilvēcei. “Krietna sieva – kā pie tās tikt? Par pērlēm tai daudz augstāka cena!” (Sak 31,10) Lai sieviete būtu laimīga, viņai nav jāizliekas par vīrieti. Diemžēl daudzi vīrieši nenovērtē sievietes un viņu lomu sabiedrībā. Iemīlējušies viņi savas izredzētās uzlūko kā dievietes, bet vēlāk daži no viņiem spēj pret tām pat izturēties ar augstprātību un sāpīgi ievainot.” "Vājais" dzimums M. Dzeveckis, aprakstot “vājā” un “stiprā” dzimuma atšķirības, min to, ka sievietes pārsvarā dzīvo ilgāk par vīriešiem, pateicoties izturīgajam organismam. Viņš turpina: “Sieviete spēj dienām un naktīm palikt pie tiem, kuriem nepieciešama viņas klātbūtne. Viņas organisms ir pielāgots funkcionēšanai personu pasaulē, kurā vienmēr jābūt “dežūrā”, nomodā.
Sievietes izskats un apģērbs, balss tonis, smiekli, kustības un izturēšanās atklāj harmoniju, kas vīrietim nav sasniedzama. Sieviete ir jūtīga uz formu skaistumu, krāsām un smaržām, kā arī uz iekšējo skaistumu: psihisko, morālo un garīgo, uz skaistu mīlestību, šķīstību, viesmīlību, kultūru. Viņa aizkustina un pārsteidz ar savām rūpēm par cilvēku, ar savu drosmi un pašaizliedzību. Viņu aizkustina un pārsteidz skaistums, kas pārveido materiāli un morāli netīro vidi. Šo skaistumu atklāj Marija, stāvot zem sava Dēla krusta, Māte Terēze, kas apmeklē Kalkutas graustus. Skaista ir sievietes dzīves filozofija, kurā mīlestība un skaistums ir svarīgāki par izdevīgumu vai baudu. Tas, kurš pamana tikai sievietes ārējo skaistumu, nespēj saskatīt viņas iekšējo skaistumu. Skaista sieviete nav tikai skaists dzimums. Viņa ir skaista persona.
Daudzi vīrieši uzskata, ka dod vislielāko labumu cilvēces attīstībai. Viņi domā, ka cilvēka radošums atklājas tikai zinātnes un tehnikas progresā vai materiālo labumu radīšanā. Tomēr cilvēka dzemdēšana un audzināšana ir nesalīdzināmi radošāka nekā kādas ierīces konstruēšana. Nobriedušas sievietes ir daudz radošākas garīgi, viņām dabiski pieder lielāka mīlestības fantāzija un audzināšanas spējas. Vīriešiem viņas ir iedvesmas avots saimnieciskajai, kulturālajai un politiskajai darbībai. Vīriešiem ir grūti būt strādīgiem un ieinteresētiem kādā aktivitātē, ja blakus nav radošu sieviešu. Sieviete spēj vienlaicīgi būt gan laba, gan gudra. Viņas labums parasti ir mazāk ārēji redzams, nekā tas novērojams vīriešiem. Ar savu mīlestību sieviete spēj arī otrā cilvēkā modināt labo. Parasti sievietes izvēlas profesiju vai darbu, kurā var sastapties ar cilvēkiem, tādēļ tik daudz sievietes ir skolotājas, ārstes, terapeites utt. Nobriedusi sieviete saprot citas sievietes un solidarizējas ar tām, bet vīriešiem māca cieņu un apbrīnu pret sievietēm. Sievietes mobilizē vīriešus veidot sabiedrību, kurā personas ir svarīgākas par lietām un kur tas, kas mēs esam, ir svarīgāks par to, kas mums pieder.” Sievietes Kristus klātbūtnē Vislielākais sieviešu aizstāvis cilvēces vēsturē ir Jēzus Kristus. Grāmatas autors atklāj, ka Jēzus vīriešiem māca skaistu mīlestību uz sievietēm, viņas aizstāvot un ieņemot stingru nostāju pret pāridarījumiem sievietēm, kaut vai tikai caur iekāres pilnu skatienu. M. Dzeveckis secina, ka visas sievietes, kuras sastapās ar Jēzu Kristu, kļuva spējīgas uz lielu mīlestību, uzticību un uzupurēšanos: “Tās, kuras piedzīvoja krīzi, Viņa klātbūtnē pārveidojās un atgriezās, turpretī daudzi vīrieši novērsās no Jēzus. Pat mācekļi ciešanu stundā viņu atstāja, un viens no viņiem kļuva nodevējs. Sieviete Kristus klātbūtnē atplaukst savā sievišķībā, izstaro prieku un garīgos dziļumus, kas aizrauj un pārveido vīriešus. Draudzība ar Kristu visu laiku sievietēm ir skola, kurā pilnveidojas viņu ģenialitāte.” Meitas audzināšana Pēc autora domām, vecākiem ir vieglāk audzināt meitu nekā dēlu, viņš skaidro: “It kā meitas ir paklausīgākas, strādīgākas, disciplinētākas. Tomēr tā nav pilnīga patiesība, jo meitas ir daudz jūtīgākas pret ievainojumiem nekā dēli, sāpīgāk pārdzīvo krīzes, kas rodas ģimenēs. Arī lielākā mērā pārdzīvo savu vājumu un vilšanos, tādēļ viņām nepieciešama lielāka vecāku uzmanība, atbalsts, mīlestības un rūpju izrādīšana, iedrošinājuma vārdi. Viņām vairāk ir nepieciešama vecāku iejūtība un diskrētums, uzklausot viņu priekus un bēdas, vārdus un klusumu, bailes un nemieru, vientulības sajūtas vai bezpalīdzību. Meitu audzināšana pieprasa abu vecāku klātbūtni, tomēr dažās lietās meitas labprātāk runā ar savām mātēm. Tieši no mātēm meitas mācās, kā būt par sievieti, kā attiekties pret sevi un līdzcilvēkiem. Prātīga māte palīdz meitai kļūt par tādu sievieti, kuru aizrauj skaistums un garīgie dziļumi, nevis tikai ārējais izskats, palīdz apzināties savu vērtību un cieņu. Mātei jāsagatavo sava meita dzīves “pārsteigumiem”, proti, miesas nobriešanai, sava skaistuma novērtēšanai tādā veidā, lai nevajadzīgi neprovocētu vīriešus. Mātes padoms var palīdzēt gaidīt to vienīgo vīrieti, kurš spēs novērtēt viņas mīlestību un uzticību. Meita vislaimīgākā ir tad, kad jūtas mātes mīlēta, tādas mātes, kura pati priecājas par savu sievišķību.” Šķīstība Runājot par šķīstību, grāmatas “Viņa, viņš un mīlestība” autors uzsver tās lielo vērtību audzināšanas procesā: “Šķīstība ir būtisks nosacījums, lai valdītu pār savu miesu, dzimumu, kā arī domām un jūtām tā, lai visas šīs sfēras liecinātu par mīlestību. Tādēļ ir svarīgi, lai vecāki atklātu meitai šķīstības vērtību un atklāti runātu par sāpīgajām sekām, kādas var piedzīvot šajā jomā. Vecākiem, kuri nenovērtē meitu audzināšanu šķīstībā, nodara savai meitai pārestību, grauj viņas iekšējo aizsardzības sistēmu. Ja tam netiek pievērsta uzmanība, vēlāk vecāki var brīnīties, ka meita kļuvusi vulgāra un demoralizējusies. Nešķīstība vārdos un uzvedībā kropļo sirdsapziņu un cilvēciskās attiecības. Tā bieži saistās ar tiekšanos pēc alkohola vai narkotikām, jo cilvēks vēlas atvieglot sāpīgos ievainojumus, kas saistīti ar seksualitāti. Turpretī šķīsta sieviete panāk, ka vīrieši neuztver viņu kā iekārojamu lietu, bet kā personu, kuru var mīlēt.” Tēva klātbūtnes nozīmīgums Pēc autora domām, meitas audzināšana prasa gudra un nobrieduša tēva klātbūtni, jo viņš ir pirmais vīrietis, kuru meita sastop savā dzīvē. M. Dzeveckis ir novērojis, ka meita tēvam var būt “viņa karaliene” vai arī tiek ignorēta. Viņš raksta: “Atkarībā no savas attieksmes tēvs vai nu aizkustina meitu ar savu citādumu, radot viņā drošības sajūtu, vai arī vairo bailes un sarūgtinājumu. Tēva klātbūtnes trūkums jeb slikta klātesamība panāk, ka meita izjūt sāpīgu atbalsta trūkumu un kļūst atkarīga no citiem vīriešiem. Tas var novest pie tā, ka meita citos vīriešos meklē iejūtību, kādu nav piedzīvojusi savā ģimenē. Nobriedis tēvs ar meitu veido saikni, kas balstās cieņā un mīlestībā pret sievu, kam pateicoties meita mācās sevī integrēt mātes un sievas lomu. Kamēr meita aug, tēvs viņai palīdz atklāt savu sievišķību un veidot tīras attiecības ar puišiem. Ja meita var rēķināties ar tēva diskrētumu un atbalstu, tad viņai nav jāmeklē gadījuma pazīšanās ar vīriešiem. Meita veido sava vīriešu tēlu un attiecības ar viņiem, balstoties uz saikni ar savu tēvu.” No poļu valodas tulkoja Liepājas bīskaps Viktors Stulpins
"Nāc", Nr.133
Foto: Unsplash.com/Antonino Visalli |
