Pāvests skaidroja, ka šodienas Evaņģēlijā (Mt 16,13-20) Jēzus jautā saviem mācekļiem: "Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?" Taču šis jautājums attiecas arī uz mums. Daudzi Jēzu uzskata par izcilu skolotāju, par īpašu cilvēku: taisnīgu, labu, konsekventu, drosmīgu... Bet vai ar to pietiek, lai saprastu, kas ir Jēzus? Nē. Patiesībā, ja Viņš būtu tikai vēsturiska personība, piemēram, kā Jānis Kristītājs, Mozus, Elija un lielie pravieši, kuri pieminēti Evaņģēlijā, tad Viņš būtu tikai skaista piemiņa no pagājušajiem laikiem. Bet tas tā nav. Tāpēc Viņš uzdod saviem mācekļiem izšķirošo jautājumu: "Bet par ko jūs Mani uzskatāt?" (15). Kas Es esmu tev šodien? Jēzus vēlas būt par tavas šodienas varoni, nevis tālu pravieti, bet Dievu, kas ir tuvu! Kristus nav pagātnes atmiņas, Viņš ir tagadnes Dievs. Ja Viņš būtu tikai vēsturiska personība, atdarināt Viņu šodien būtu neiespējami, Viņa piemērs mums būtu kā augsts un nesasniedzams kalns, kurā mēs gribētu uzkāpt, bet mums pietrūktu spēju un nepieciešamo līdzekļu, atzina Francisks. Turpretī Jēzus ir dzīvs, Viņš mūs vada, Viņš ir mums līdzās, dāvā mums savu Vārdu un savu žēlastību, apgaismo un stiprina mūs ceļā. Viņš, kā labs un gudrs ceļabiedrs, vada mūs pa visgrūtākajiem ceļiem un vissmagākajiem kāpumiem. “Dārgie brāļi un māsas, savā dzīves ceļā mēs neesam vieni. Kristus ir kopā ar mums, Viņš palīdz mums iet uz priekšu, - sacīja pāvests. Apustulis Pēteris, žēlastības stiprināts, atpazīst Mācītājā "Kristu, dzīvā Dieva Dēlu" (16), viņš atpazīst nevis kādu personāžu no pagātnes, bet Kristu, tas ir, gaidīto Mesiju; nevis kādu sen mirušu varoni, bet dzīvā Dieva Dēlu, kas tapa cilvēks un atnāca lai dalītos mūsu priekos un ceļa grūtībās. Tāpēc nezaudēsim drosmi, ja reizēm kristīgās dzīves virsotne mums šķiet pārāk augsta un ceļš pārāk stāvs. Skatīsimies uz Jēzu, kurš iet mums līdzās, kurš pieņem mūsu vājības, dalās mūsu pūliņos un uz mūsu vājajiem pleciem uzliek savu stingro un maigo roku. Viņam esot mums tuvu, centīsimies palīdzēt citiem un atjaunot savu uzticēšanos: kopā ar Jēzu tas, kas mums pašiem šķiet neiespējams, vairs tāds nav!”
Šodien būtu labi vēlreiz atkārtot šo eksistenciālo jautājumu, kas izskan no Kunga mutes: "Par ko jūs Mani uzskatāt?" (15). Citiem vārdiem sakot: kas man ir Jēzus? Kas Viņš ir: slavena personība, atskaites punkts, nesasniedzams paraugs vai Dieva Dēls, kurš man iet līdzās, kurš var mani aizvest līdz svētuma virsotnei, līdz kurai es viens pats nevaru tikt? Vai manā dzīvē Jēzus patiešām ir klātesošs, vai Viņš ir mans Kungs? Vai es uzticu Viņam sevi, savus priekus un grūtības? Vai es veicinu Viņa klātbūtni caur Vārdu un Sakramentiem? Vai ļauju Viņam vadīt sevi kopā ar brāļiem un māsām kopienā? "Lai Jaunava Marija, ceļa Māte, palīdz mums apzināties, ka viņas Dēls ir dzīvs un vienmēr iet kopā ar mums", uzrunas noslēgumā teica pāvests. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
