Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Pāvests: tenkošana ir sērga, tā nekad nepalīdz uzlabot attiecības
11.09.2023 pl. 21:37
Brālīgā pamācīšana ir viena no vispilnīgākajām un vienlaikus visgrūtākajām mīlestības izpausmēm, teica pāvests uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis".

Iesākot uzrunu, pāvests skaidroja, ka šodienas Evaņģēlijs runā par "brālīgu pamācīšanu", kas ir viena no vispilnīgākajām un vienlaikus visgrūtākajām mīlestības izpausmēm, jo nav viegli labot citus, atzina Svētais tēvs. Kad ticības brālis tevi apvaino, tad tu, bez aizvainojuma, centies viņu brālīgi pamācīt. Tas nav viegli, atzina Francisks.

Diemžēl pirmā lieta, kas visbiežāk rodas ap tiem, kuri dara nepareizi, ir tenkas, kurās par nepareizo rīcību uzzina visi, izņemot pašu pārkāpēju! Brāļi un māsās, tas nav pareizi, un tas nepatīk Dievam. Es nekad nebeigšu atkārtot, ka tenkas ir sērga cilvēku un kopienu dzīvē, jo tās rada šķelšanos, ciešanas un skandālu un nekad nepalīdz pilnveidoties un augt. Lielais garīgais skolotājs, svētais Bernards, mēdza teikt, ka neauglīga ziņkārība un virspusēji vārdi ir pirmie pakāpieni uz lepnības kāpnēm, kas neved augšup, bet gan lejup, gāžot cilvēku pazušanā (sal. "Pazemības un lepnības pakāpieni").

Taču Jēzus māca mūs rīkoties citādi. Lūk, ko Viņš saka šodien: "Ja tavs brālis sagrēkotu pret tevi, ej un aizrādi viņam, jums tikai divatā esot" (15). Runā ar savu brāli "aci pret aci", godīgi, lai palīdzētu viņam saprast, kur ir kļūdījies. Dari to viņa labā un, pārvarot kaunu un atrodot sevī drosmi, centies neaprunāt, bet ar lēnprātību un laipnību pateikt viņam lietas acīs.

Bet mēs varam jautāt, ko darīt, ja ar to vien nepietiek? Ko darīt, ja cits tevi nesaprot? Tad ir jāmeklē palīdzība. Tomēr jāuzmanās: ne no tās mazās grupas, kas tenko! Jēzus saka: "Paņem sev līdzi vienu vai divus cilvēkus" (16), ar to domājot cilvēkus, kuri patiešām vēlas palīdzēt brālim vai māsai, kas ir darījuši nepareizi.

Ko darīt, ja viņš joprojām nesaprot? Tad, saka Jēzus, iesaistiet kopienu, sabiedrību. Bet arī šeit ir jāpaskaidro: tas nenozīmē nomelnot cilvēku, publiski kauninot, bet gan apvienot visu pūles, lai palīdzētu viņam mainīties. Norādīt ar pirkstu uz cilvēku nav labi, patiesībā tas bieži vien apgrūtina vainīgajam atzīt savu kļūdu. Drīzāk kopienai ir jādod viņam sajust, ka, nosodot kļūdu, tā ir viņam garīgi tuva ar lūgšanu un mīlestību, vienmēr gatava sniegt piedošanu un palīdzēt sākt no jauna.

Tādēļ jautāsim sev: kā rīkoties ar cilvēku, kas ir nodarījis man pāri? Vai es turu uz viņu aizvainojumu? Vai es saku: tu man samaksāsi! Vai es runāju aiz viņa muguras? Vai arī es mēģinu ar viņu runāt atklāti, sakot: tu zini, ko esi izdarījis? Vai esmu drosmīgs, drosmīga, lai ar viņu runātu? Vai es lūdzos par viņu, vai lūdzu palīdzību, lai darītu labu? Un vai mūsu kopienas uzņemas rūpes par tiem, kas pakrīt, lai viņi varētu atkal piecelties un sākt jaunu dzīvi? Vai arī tās kādam rādīt ar pirkstu vai sirsnībā izpleš rokas? Un tu ko dari: rādi ar pirkstu vai izplet savas rokas? – jautāja pāvests.

"Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kura nepārstāja mīlēt pat tad, kad dzirdēja, kā cilvēki nosoda viņas Dēlu, palīdz mums vienmēr meklēt labā ceļu", uzrunas noslēgumā teica pāvests Francisks.

Vaticannews.va