Jubilejas jeb Svētā gada pirmsākumi Vecajā Derībā varam lasīt par to, ka Dievs izvēlētajai tautai pēc ieiešanas Apsolītajā zemē pavēlēja vispirms svinēt sabata gadu, kurā netiks apsēti lauki un netiks novāktas vīnogas, bet būs jādzīvo no tā, kas izaugs pats no sevis, tas ir, – no Dieva žēlastības. Tomēr tas vēl nebija viss. Ik pēc 50 gadiem tika svinēts Jubilejas gads, kurā tika izlīdzināta sociālā nevienlīdzība un visi tika atbrīvoti no parādiem. Jubilejas gads tika atzīmēts pēc septiņiem sabata gadiem, kas tika ievēroti ik pēc septiņiem gadiem (7 x 7). Šo īpašo gadu pasludināja priesteris, pūšot auna ragu. Levītu grāmatas 25. nodaļā par Jubilejas gadu lasām: “Noskaiti septiņus sabata gadus, pa septiņiem gadiem septiņas reizes, septiņi sabata gadi ir četrdesmit deviņi gadi. Septītā mēneša desmitajā dienā skaļi pūt ragu – tā ir grēku izlīguma diena, – pūt ragu visā zemē. Svētiet piecdesmito gadu, pasludiniet savā zemē brīvlaišanu visiem, kas tur mīt, tas lai jums ir jubilejas gads – atgriezieties katrs pie sava īpašuma un dodieties atpakaļ katrs pie savas dzimtas. Piecdesmitais gads jums ir jubilejas gads – nesējiet un nenovāciet to, kas izaudzis pats, un nelasiet vīnogas no neapgrieztiem vīnogulājiem. Tas ir jubilejas gads, tas lai jums ir svēts, – ēdiet to, kas izaudzis uz lauka.” (8–12) “Jubilejas gadā visi atgriezieties savā īpašumā. Ja tu to pārdod savam tuvākajam vai pērc no sava tuvākā – nedariet pāri viens otram. No sava tuvākā pērc pēc gadu skaita, kas pagājis kopš jubilejas gada, bet viņš lai tev pārdod pēc ražas gadu skaita. Ja vēl daudz gadu, palielini cenu, bet, ja maz gadu, tad samazini cenu – jo viņš tev pārdod pēc ražas gadu skaita. Nedariet viens otram pāri, bet bīstieties Dieva – jo Es esmu Kungs, jūsu Dievs.” (Lev 25,13–17) Svētā gada svinēšana Baznīcā 1300. gadā pāvests Bonifācijs VIII Baznīcā aizsāka tradīciju, kas pazīstama kā Jubilejas jeb svētā gada svinēšana. Minētais pāvests izsludināja pilnas atlaidas svētceļniekiem, kuri gada laikā apmeklēja svēto apustuļu Pētera un Pāvila kapus Romā un izpildīja papildu nosacījumus atlaidu saņemšanai. Šāda prakse turpinās līdz pat mūsdienām ik pēc 25 gadiem, kad tiek izsludināts kārtējais Jubilejas gads, kura laikā svētceļnieki īpaši tiek gaidīti apustuļa Pētera pilsētā un ir iespēja saņemt pilnas atlaidas. Pāvesta Bonifācija VIII vēlme, aizsākot šo praksi, bija vērst ticīgo uzmanību uz Dieva lielo žēlsirdību, ko piešķirt ticīgajiem visos laikos Kristus ir uzticējis apustuļiem un viņu pēctečiem. Iepriekšējais Jubilejas gads tika izsludināts 2000. gadā kā lielās jubilejas – Baznīcas ieiešanas trešajā tūkstošgadē – svinības, ko aizsāka sv. Jānis Pāvils II. Tas ilga no 1999. gada 24. decembra līdz 2001. gada 6. janvārim. 2000. gada lielās jubilejas simbols bija kristīgās vēsts universāluma izpausme. Pāvests Francisks gaidāmo jubileju dēvē par “žēlastības laiku” un novēl, lai mēs tai sagatavotos un to svinētu ar “intensīvu ticību, dzīvu cerību un darbīgu mīlestību”. Viņš aicina visu Baznīcu jau 2024. gadā neatlaidīgi lūgties, lai pateiktos Dievam par Viņa žēlastību un atvērtu Viņam savas sirdis. Lai šajā sagatavošanās laikā “Tēvs mūsu” lūgšana kļūst par katra Kristus mācekļa dzīves programmu, viņš raksta. Jubilejas gadam veltīta mājas lapa: www.iubilaeum2025.va "Nāc", Nr.133 | 
