Trīs meitenes angļu valodā pāvestam pastāstīja par diskrimināciju, aizspriedumiem un vajāšanām, kas notiek sektantiskās un fundamentālistiskās sabiedrībās, kur ir bail brīvi paust savu ticību. Atbildot spāņu valodā, Francisks teica, ka šīs liecības “saviļņo sirdi” un liek atcerēties pakistānieties Asijas Bibi stāstu, kas bija kļuvusi par fanātisma upuri. Pāvests aicināja meitenes apzināties, ka Dievam priekš viņām ir plāns, raudzīties uz savu tēvu drosmi, kuri ir atzinuši Jēzu par Pestītāju. Trīs citi jaunieši runāja par mobinga problēmu, tai skaitā sociālajos tīklos, un par jauniešu pašnāvībām. Ķīmijas studentei no Bangalores, kura pastāstīja par bērnībā piedzīvoto ņirgāšanos tāpēc, ka viņas ķermenis neatbilda sabiedrībā pieņemtajiem skaistuma standartiem, Francisks pastāstīja, ka arī viņam kopā ar klasesbiedriem savulaik ir gadījies izsmiet kādu resnu zēnu. “Vienreiz viņš nokrita zemē un mēs visi par viņu smējāmies,” atcerējās Horhe Mario Bergoljo. “Taču, kad mans tētis par to uzzināja, viņš lika man aiziet pie šī zēna mājās un atvainoties,” pastāstīja pāvests. Vairākus gadus vēlāk, kad Bergoljo jau bijis priesteris, viņš šo cilvēku saticis, un kādreiz izsmietais zēns bija kļuvis par Evaņģēliskās Baznīcas mācītāju. Viņš bija pārvarējis mobinga traumu un izaudzis par skaistu, harmonisku vīru. “Visiem piemīt savs skaistums, ir jāprot tikai to ieraudzīt, gan iekšēji, gan arī ārēji,” teica Francisks. “Jūs, Āzijā, protat novērtēt šo atšķirību skaistumu un nepadodaties tendencei visu nolīdzināt,” piebilda Svētais tēvs. Runājot par jauniešu pašnāvībām, pāvests teica, ka tās notiek, “kad jaunietis vairs neredz apvārsni, bet tikai durvis, kas ir aizvērtas pret viņa sapņiem”. Francisks aicināja palīdzēt jauniešiem pārvarēt viņu izgāzušos sapņus. Viņš atgādināja kādu Alpu kalnos iecienītu dziesmu, kurā teikts, ka “ir svarīgi nevis pakrist, bet nepalikt pakritušiem un rast kādu, kurš palīdz piecelties”. Romas bīskaps aicināja nekad nezaudēt humora izjūtu, jo humors nozīmē mentālu veselību. Divi jaunieši no Indijas runāja par mediju lomu alfabeztizācijas procesā. Viņi pieminēja Internet tīkla nopelnus un riskus, plašo pieejamību informācijai un tai pašā laikā reliģiskās un etniskās spriedzes vairošanu, kā arī politisko polarizāciju. Jaunieši norādīja arī uz sociālo plaisu starp tiem, kuriem ir pieeja digitālajām tehnoloģijām un tiem, kuriem tās nav. Lai stātos pretim izaicinājumam, pāvests paskaidroja, ka “ir vajadzīga prāta, sirds un roku valoda, kā arī daudz radošuma, jo katrs no mums ir poēzija.” Svētais tēvs piebilda, ka “ideoloģija sarucina smadzenes, sirdi padara mazu, bet rokas paralizē.” “Bēdziet no ideoloģijām un meklējiet vienlīdzīgu pieeju tehnoloģijām. Internetu tas darīs par labāku vietu,” sacīja Francisks. Attiecībā uz sociālo komunikāciju, pāvests norādīja uz “puspatiesību” risku un aicināja uzticēties faktiem. Viņš uzsvēra, ka patiesa demokrātija prasa dialogu un vienošanos. Savukārt šķeltnieciska valoda ir kļūdaina. “Ja divi cilvēki domā atšķirīgi, tad ir jāpadomā, kā panākt vienošanos, lai ietu uz priekšu,” rosināja pāvests, norādot, ka tas ir “pretim pastieptas rokas noslēpums”. Pēdējais punkts, ko aplūkoja pāvests un Dienvidāzijas katoļu universitāšu studenti, skar fundamentālisma un ateisma mestos izaicinājumus Keralas pavalstī Indijā, kā arī izglītības komercializācijas risku. Studenti pastāstīja, ka Indijā ir vairāk kā 2 miljoni universitātes pabeigušu jauniešu, kuriem nav darba, un ka universitāšu, tai skaitā katolisko universitāšu sistēma, vienmēr ir spiesta iet kopsolī ar darba tirgu. Savukārt, studente no Pakistānas pastāstīja, ka viņas dzimtenē ne visi kristieši, jo īpaši tie, kas dzīvo laukos, prot lasīt un rakstīt. Daudziem nav līdzekļu, lai mācītos skolās, nemaz nerunājot par universitātēm. Viņiem būtu nepieciešami studiju pabalsti. Pāvests piekrita šim ierosinājumam, sakot, ka valdību piešķirtās stipendijas dod iespēju studēt spējīgākajiem jauniešiem arī tad, kad tiem nav savu ekonomisko līdzekļu. “Ja studēt var atļauties tikai tie, kas spēj samaksāt, rodas intelektuāla kasta, kura ne vienmēr prot piedāvāt politiskus risinājumus savas valsts attīstībai,” sacīja Francisks. Viņš aicina izskaust izglītības pārvēršanu par preci, uzsverot, ka tai vienmēr ir jābūt brīvai un bez maksas, un tas būtu jāiekļauj visās politiskajās programmās, jo atspoguļo valsts izaugsmi. Tiešsaistes beigās, pievēršoties fundamentālismiem, pāvests atzīmēja, ka ir arī daži kristieši, kuri Evaņģēliju cenšas pārvērst ideoloģijā. Viņus pāvests nosauca par “ideoloģiskajiem ekstrēmistiem”. Savukārt, “lai veiktu dialogu, ir vajadzīga drosme, uzklausot otru un atbildot. Tas rada brālīgumu,” apliecināja Francisks. Vaticannews.va |
