"Grēciniekam vienmēr ir cerība uz atpestīšanu, bet korumpētam tas ir daudz grūtāk," teica pāvests Francisks, komentējot Evaņģēlija stāstu par diviem dēliem, kurus tēvs lūdz, lai viņi ietu strādāt vīna dārzā. Viens no viņiem uzreiz atbild "jā", bet pēc tam neiet. Savukārt otrs atsakās, bet pēc tam nožēlo un aiziet. Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests aicināja pārdomāt par šādu rīcību nozīmi. Mateja evaņģēlijs vēstī par divu cilvēku attieksmi. Viens no viņiem domā, ka strādāšana vīna dārzā prasa upuri un ka upurēšanās dārgi maksā. Taču problēma nav tikai viņa pretestība pret strādāšanu vīna dārzā, bet gan atklātība sava tēva un sevis paša priekšā. Jo neviens no dēliem nerīkojas nevainojami: viens melo, otrs kļūdās, bet ir atklāts. Aplūkosim dēlu, kas saka "jā", bet pēc tam neiet. Viņš nevēlas izpildīt tēva gribu, bet arī nevēlas strīdēties un runāt par to. Tāpēc viņš slēpjas aiz "jā", aiz viltus piekrišanas, kas slēpj viņa slinkumu un vismaz pagaidām glābj viņa reputāciju. Viņš ir liekulis. Lai gan iztiek bez konflikta, tomēr viņš krāpj un pieviļ tēvu, izrādot viņam vēl lielāku necieņu, nekā to būtu darījis ar strupu "nē". Problēma ar cilvēku, kurš šādi rīkojas, ir tā, ka viņš ir ne tikai grēcinieks, bet arī korumpēts, jo viņš nemitīgi melo, lai nosegtu un maskētu savu nepaklausību, nepieņemot nekādu dialogu vai godīgu konfrontāciju. Pāvests aicināja paraudzīties uz otru dēlu, kurš tēvam saka "nē", bet pēc tam iet. Viņa attieksme nav perfekta, bet ir atklāta. Protams, mums gribētos, lai viņš būtu teicis "jā". Taču viņš tā nedara, bet vismaz atklāti un zināmā veidā drosmīgi pauž savu nevēlēšanos. Tas nozīmē, ka viņš uzņemas atbildību par savu rīcību, neko neslēpjot. Pateicoties godīgumam un atklātībai, viņš sāk šaubīties par lēmuma pareizību, un, sapratis, ka ir kļūdījies, pieņem tēva gribu. Varam teikt, ka viņš ir grēcinieks, bet nav korumpēts. Pāvests atkārtoja, ka šāds cilvēks ir grēcinieks, bet nav korumpēts. Jo grēciniekam vienmēr ir cerība uz atpestīšanu, bet korumpētajam tas ir daudz grūtāk. Patiesībā viņa viltus apliecinājumi, viņa elegantais, bet liekulīgais izskats, viņa rīcība kļūst par biezu "gumijas sienu", aiz kuras viņš cenšas apklusināt savas sirdsapziņas pārmetumus. Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs, kā ierasti, aicināja uzdot sev dažus jautājumus, piemēram, vai, saskaroties ar grūtībām dzīvot godīgu un dāsnu dzīvi, apņemos pildīt Tēva gribu; vai es esmu gatavs katru dienu teikt "jā", pat ja tas dārgi maksā? Kad man kaut kas neizdodas, vai es esmu atklāts Dieva priekšā? Kad saku "nē", vai es to nožēloju un atgriežos? Vai es par to runāju ar Kungu? Vai arī es izliekos neredzam un dzīvoju ar masku, uztraucoties tikai par to, lai izskatītos labs un godīgs citu cilvēku acīs ? Galu galā, vai es esmu grēcinieks, kā visi pārējie, vai arī manī ir kaut kas samaitāts? Neaizmirsīsim: grēcinieki – jā, korumpētie – nē. Lai Vissvētākā Jaunava Marija, svētuma spogulis, palīdz mums būt atklātiem kristiešiem, uzrunas noslēgumā teica pāvests. Vaticannews.va | 
