Enciklikā "Rerum novarum" runāts par darba pasauli, kas ietver gan strādniekus, gan darba devējus. Pirms šī enciklika ieraudzīja dienas gaismu, tā autors bija publicējis vairākus dokumentus par sociālajiem jautājumiem, piemēram, "Quod Apostolici muneris" (1878. gada 28. decembris) - par sociālās kārtības tiesiskajiem un morālajiem pamatiem un sociālo slāņu un šķiru pastāvēšanu. Šie un citi dokumenti, kurus Leons XIII sauca par enciklikām (viņš uzrakstīja 51 dokumentu) liecināja ne tikai par viņa attieksmi pret sociālajiem jautājumiem, bet arī bruģēja ceļu nozīmīgākajam Baznīcas dokumentam par šo tēmu - tieši "Rerum novarum". Darbs pie enciklikas ilga gandrīz gadu, un tās rediģēšanā piedalījās daudzi tā laika vadošie teologi un citu zinātņu speciālisti, aktīvi piedaloties arī pāvestam, kurš izrādīja lielu interesi par darba gaitu un apstiprināja tikai trešo teksta redakciju, un arī tad vēl izdarīja tajā dažādas piezīmes un labojumus. Izsludinot galīgo versiju, pāvests Leons XIII vērsa uzmanību uz tādām parādībām kā lielās pārmaiņas ražošanas tehnoloģijā (tvaika dzinēja ieviešanas sekas, ražošanas koncentrācija, fabriku rūpniecības dzimšana u.c.), algotais darbs, strādnieku un darba devēju šķiras veidošanās, salīdzinoši nelielas kapitālistu grupas lielā bagātināšanās apvienojumā ar vēl lielāku plašo darbaļaužu masu noplicināšanu, strādnieku uzticības un pašapziņas pieaugums un vienlaikus gandrīz vispārējs tradicionālās sociālās morāles panīkums. Tā rezultātā radās šķiru cīņa, pret kuru Baznīcai - uzticīgai tradicionālajai mācībai par mīlestību pret Dievu un tuvāko, arī pret ienaidniekiem - nācās iebilst. Svētais tēvs, apzinoties visu jautājuma nopietnību, pievērsa uzmanību nepieciešamībai piešķirt tiesības strādājošajām masām, uzskatot, ka tas ir veids, kā novērst gan viskrasāko nevienlīdzību un ekspluatāciju, gan palielināt darba ražīgumu, jo brīvs cilvēks, kuram pieder savs īpašums, strādā labāk un labprātāk. Pēc pāvesta domām, tas ļautu arī novērst vai vismaz manāmi samazināt plaisu starp lielo bagātību un vēl lielāku nabadzību un postu, kas savukārt apturētu šķiru cīņu. Enciklikā pāvests atgādināja, ka Baznīcas sociālā mācība iestājas pret šķiru cīņu, tā vietā ierosinot sadarbību un solidaritāti sabiedrības labā. Viņš piebilda, ka Baznīca stingri uzsver darba cieņu, ko svētījis pats Kristus - Strādnieks. Dokumentā pāvests detalizēti uzskaitīja valsts un indivīda uzdevumus, stingri uzstājot uz tādām strādājošo tiesībām kā brīvas svētdienas un svētku dienas, skaidri noteikts darba dienas ilgums, kas būtu diferencēts atkarībā no darba rakstura, veselības stāvokļa, dzimuma un vecuma, sieviešu un jauniešu darba aizsardzība, kā arī taisnīgs darbs, t.i., pienācīga iztikas nodrošināšana strādājošajam un viņa ģimenei. Enciklikā liela nozīme tika piešķirta strādnieku organizēšanai arodbiedrībās, piebilstot, ka katoļu strādniekiem ir jābūt tiesībām uz savām arodbiedrībām. Viņš arī iestājās par institūciju izveidi, kas nodrošinātu darba ņēmēju un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību pret bezdarbu, slimībām un nelaimes gadījumiem darbā. Leona XIII dokuments ir īsta sociālās mācības "Lielā harta", kam bija izšķiroša nozīme ne tikai Baznīcai, bet arī visai sabiedrībai. Enciklika "Rerum novarum" veicināja, ka daudzās Eiropas valstīs, īpaši Itālijā un Beļģijā, bet vēlāk arī Francijā, Vācijā un citās valstīs, radās kristīgās arodbiedrības. Katoļu mācības ietekmē 1909. gadā tika nodibināta Starptautiskā darba organizācija. Dažās valstīs, tostarp, Francijā, Beļģijā un Vācijā tika izveidotas kristīgās jaunatnes apvienības. Francijā 1904. gadā notika Pirmā katoļu sociālā nedēļa, kuras tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām. Vēlāk līdzīgas iniciatīvas tika izveidotas arī citās valstīs, piemēram, Itālijā, Spānijā, Anglijā, Ungārijā, Polijā, kā arī ārpus Eiropas, piemēram, Latīņamerikā. "Rerum novarum" nozīme un ietekme bija tik liela, ka pagāja vairāki gadu desmiti, līdz tika publicēts vēl viens līdzīgs Baznīcas dokuments. Šī dokumenta publicēšanas 40. gadadienā - 1931. gada 15. maijā – klājā nāca otra nozīmīga sociālā enciklika "Quadragesimo anno". Tās autors ir pāvests Pijs XI (1922-1939). Ja Leons XIII savu dokumentu adresēja galvenokārt Baznīcas hierarhijai, tad Pijs XI to adresēja "visiem pasaules ticīgajiem". Tā ir "enciklika par sociālās sistēmas atjaunošanu un pielāgošanu Evaņģēlija normām". Nepieciešamība to izsludināt izrietēja gan no mainīgajiem dzīves apstākļiem, gan no dažām interpretācijas neskaidrībām, kas gadu gaitā bija radušās ap Leona XIII dokumentu, īpaši attiecībā uz arodbiedrību raksturu, darbības jomu vai to īpašuma avotiem. Pija XI enciklika būtībā atkārtoja "Rerum novarum" ietverto mācību par vissvarīgākajiem jautājumiem, taču tā pievērsās arī dažām jaunām tēmām, kas saistītas ar darba pasauli. Vaticannews.va
Foto: "Rerum novarum" 70. gadskārta (Roma, 14.05.1961) | 
