Lielu uzmanību māsas veltī Dieva Vārda meditācijai, Vissvētākā Sakramenta adorācijai, Evaņģēlija liecināšanai ar vārdiem, žēlsirdības darbiem un brālīgu tuvību. Viņu pašu dzīve norit lielā vienkāršībā un pazemības garā. Kongregācijas mājas ir atvērtas visiem, kuri klusumā vēlas uzturēties Vissvētākā Sakramenta priekšā, gūt kādu padomu un uzmundrinošu vārdu. “Jēzus jums dāvā savu mīlestību un no jums ir atkarīgs, vai pieņemsiet izaicinājumu, noliekot malā pašpietiekamības un ieraduma neērtās amforas, pašsaprotamus risinājumus, kā arī zināmu pesimismu, uz ko vienmēr cenšas uzvedināt Dieva un cilvēka ienaidnieks, jo īpaši tos, kuri savu dzīvi ir padarījuši par dāvanu,” teica pāvests Šarla de Fuko sekotājām. Francisks pieminēja izcilā misionāra aicinājumu ar visu savu būtību izstarot Jēzu un kalpot tuvākajam ar lūgšanu, labestību un personīgo piemēru. “Rūpēties par citām un citiem, dot tiem, kas atrodas trūkumā, negaidot, kad tiek prasīts: lūk Līgavaiņa mīlestības zīmes, jūsu gādīgās tuvības par pēdējiem, kuros Viņš ir klātesošs, raksturīgās īpašības,” teica pāvests reliģiskajām, augstu novērtējot māsu atrašanos blakus tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Svētais tēvs aicināja Jēzus Mazo māsu kongregāciju uz “delikātu klātesamību”, kas var kalpot par pretindi vienaldzībai un par brālīguma liecību, kas pasaulei atgādinātu, ka visi esam Dieva bērni. “Lūk, liecināšanas sirds,” norādīja Francisks, “būt žēlsirdīgiem, lēnprātīgiem, pazemīgiem ar visiem cilvēkiem. Tas ir tas, ko esam mācījušies no Jēzus. Nebūt karojošam ar nevienu!” Visbeidzot, pāvests izcēla kongregācijas māsu mīlestību uz apslēptu dzīvi. Kongregācijai, kas apmēram 20 gadus pēc Šarla de Fuko nāves radās pēc Magdalēnas Hatinas un Annas Kadorē iniciatīvas, Francisks norādīja, ka apslēpta dzīve pēc Nācaretes parauga, ir Dieva izvēle, Dieva ceļš. “Ne jau tādēļ jūs esat māsas, lai taisītu no sevis reklāmu,” teica pāvests, piebilstot, ka jo apslēptākas viņas būs, jo dievišķākas. Viņš aicināja turpināt šādu dzīvesveidu, nosaucot to par spēcīgu pravietojumu mūsu laikam, ko ir saduļķojusi izlikšanās un šķietamība, kur visi slēpjas it kā aiz grima. “Grimēties”, jeb izlikties, lai parādītu sevi labākus nekā esam patiesībā, nav no Dieva. Jēzus Mazās māsas pāvests nosauca par “dārgiem instrumentiem, lai pasaulē sētu nelielās evaņģēliskā maiguma pērles”. Neraugoties uz paaicinājumu trūkumu, dažu māju aizvēršanu un vairāku māsu novecošanos, Svētais tēvs aicināja saglabāt savu vienkāršību un dāsnumu, mīlestību uz Kristu un nabadzīgajiem, jo tas savā laikā nesīs augļus. Romas bīskaps pateicās reliģiskajām par savu kluso devumu Romas diecēzei. Jāpiebilst, ka Jēzus Mazo māsu kongregācijas ģenerālkapitulā ir ievēlēta jauna ģenerālpriekšniece, šos pienākumus uzticot ruandiešu tautības māsai Euģēnijai Kubvimanai. Vaticannews.va | 
