Klimata krīze ir viens no "lielākajiem izaicinājumiem, ar kādu saskaras mūsdienu sabiedrība". Tā tuvina pasauli globālam lūzuma punktam. Pāvests atgādina, ka "klimata pārmaiņu traģiskās sekas izjūt visvājākie un neaizsargātākie cilvēki". Viņš aicina slavēt Dievu, jo cilvēks, kurš apgalvo, ka spēj aizvietot Dievu, kļūst bīstams pats sev un citiem". Apustuliskā pamudinājuma pirmajā nodaļā pāvests atzīst, ka, lai cik ļoti mēs censtos noliegt, slēpt, maskēt vai relativizēt, klimata pārmaiņu pazīmes kļūst arvien acīmredzamākas. Viņš piemin gan biežos pārmērīga karstuma un sausuma periodus, gan intensīvās lietavas, kas rada plūdus. Pāvests apgalvo, ka "ir pierādāms, ka dažas cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas ievērojami palielina biežāku un intensīvāku ekstrēmu parādību iespējamību". "Pašlaik redzam neparastu globālās sasilšanas paātrināšanos un, iespējams, pēc dažiem gadiem daudziem iedzīvotājiem šo notikumu dēļ nāksies pārvietot savas dzīvesvietas", skaidro Francisks. Tiem, kuri vaino nabadzīgos par to, ka viņiem ir pārāk daudz bērnu, un mēģina risināt šo problēmu, "kropļojot sievietes vismazāk attīstītajās valstīs", Francisks atgādina, ka "aptuveni 50 procentu piesārņojuma rada neliela daļa pasaules bagātāko iedzīvotāju". Āfrika, kurā "dzīvo vairāk nekā puse no pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, ir atbildīga tikai par nelielu daļu no siltumnīcefektu gāzu emisijas apjoma" (9). Pāvests apstrīd tos, kuri apgalvo, ka fosilā kurināmā materiālu ierobežota izmantošana novedīs pie "darbavietu samazināšanās". Patiesībā "miljoniem cilvēku zaudē darbu klimata pārmaiņu radīto seku dēļ". Savukārt pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, spēj radīt jaunas darbavietas dažādās nozarēs. Tāpēc politiķiem un uzņēmējiem šis jautājums ir jārisina jau tagad, atgādina Romas bīskaps. "Klimata pārmaiņu cilvēciskā izcelsme vairs nav apšaubāma," norāda Francisks. "Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā pēdējo piecdesmit gadu laikā ir strauji pieaugusi" (11). Tajā pašā laikā temperatūra "paaugstinās nepieredzētā ātrumā, kas nav pieredzēts pēdējo gadsimtu laikā" (12). Tas rada jūras līmeņa celšanos un ledāju kušanu. Lielākā daļa klimata pētnieku atbalsta šo sakarību, bet daži mēģina to noliegt. Diemžēl klimata krīzes risināšanā nav "ieinteresētas ekonomiskās lielvalstis, kuru mērķis ir gūt maksimālu peļņu ar viszemākajām izmaksām un pēc iespējas īsākā laikā" (13), secina pāvests. Jaunā dokumenta otrajā nodaļā Francisks runā par tehnokrātisko paradigmu, kuras "pamatā ir domāšana tā, it kā realitāte, labestība un patiesība spontāni uzplaukst no paša tehnoloģiju un ekonomikas spēka" (20), balstoties uz ideju par cilvēku bez ierobežojumiem. "Vēl nekad cilvēcei nav bijusi tik liela vara pār sevi, un nekas negarantē, ka tā tiks izmantota labi, īpaši ņemot vērā veidu, kā to tā izmanto" (23). Pāvests atkārto, ka "pasaule ap mums nav objekts ekspluatācijai, neierobežotai izmantošanai, neierobežotām ambīcijām" (25). Viņš arī atgādina, ka mēs esam iekļauti dabā, un "tas izslēdz domu, ka cilvēks ir svešinieks, ārējs faktors, kas spēj tikai kaitēt videi" (26). "Mēs esam panākuši iespaidīgu un pārsteidzošu tehnoloģisko progresu, bet tajā pašā laikā mēs neapzināmies, ka esam kļuvuši ļoti bīstami, spējīgi apdraudēt daudzu būtņu dzīvības un mūsu pašu izdzīvošanu" (28). "Reālās varas ētisko dekadenci maskē mārketings un viltus informācija, kas ir noderīgi mehānismi to cilvēku rokās, kam ir lielāki resursi, lai ar to palīdzību ietekmētu sabiedrisko domu". "Tik daudzu viltus praviešu solījumu priekšā nabadzīgie paši dažkārt iekrīt maldos par pasauli, kas viņiem it kā nav radīta" (31). "Pasaulē vērojama to cilvēku dominance, kas piedzimuši labākos attīstības apstākļos" (32), raksta pāvests. Dokumenta nākamajā nodaļā pāvests norāda uz starptautiskās politikas vājumu, uzsverot nepieciešamību atbalstīt "daudzpusējas vienošanās starp valstīm" (34). Viņš aicina veidot "efektīvākas starptautiskās organizācijas, kas būtu apveltītas ar pilnvarām nodrošināt pasaules kopējo labumu". Šādām organizācijām "jābūt apveltītām ar reālu varu, lai spētu nodrošināt noteiktu mērķu īstenošanu" (35). Francisks pauž nožēlu, ka no globālām krīzēm neesam guvuši mācību, kā tas notika ar 2007.-2009. gada finanšu krīzi un vēlāk ar Covid-19 pandēmiju, kas radīja "lielāku individuālismu, mazāku integrāciju, lielāku brīvību patiesi varenajiem, kuri vienmēr atrod veidu, kā izkļūt neskarti" (36). Šodienas uzdevums ir stiprināt multilaterālismu jeb daudzpusēju sadarbību (37), atzīstot, ka daudzas apvienības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas palīdz kompensēt starptautiskās kopienas trūkumus. Dokumenta nākamajā nodaļā, aplūkojot COP28, Francisks raksta: "Mēs nevaram atmest sapni, ka COP28 varētu paātrināt pāreju uz tīras enerģijas tehnoloģiju izmantošanu, uzņemoties efektīvas saistības, kuras var pastāvīgi uzraudzīt. Šī konference var kļūt par pagrieziena punktu" (54). Diemžēl "nepieciešamā pāreja uz tīru enerģiju nenotiek pietiekami ātri" (55), atzīst Svētais tēvs. Francisks uzstājīgi aicina neatstāt novārtā vides problēmu, jo tā ir "cilvēciska un sociāla problēma plašā nozīmē un dažādos līmeņos". Tādēļ ir nepieciešama ikviena cilvēka iesaistīšanās. Runājot par radikāli noskaņoto grupu protestiem, pāvests norāda, ka "tie aizņem tukšumu sabiedrībā", jo "ikvienai ģimenei ir jādomā, ka uz spēles ir likta viņu bērnu nākotne" (58). Svētais tēvs pauž cerību, ka COP28 tiks izstrādātas "saistošas enerģētikas pārejas formas", kas būs efektīvas un "viegli kontrolējamas" (59). "Cerēsim, ka tie, kas uzstāsies, būs stratēģi, kas spēj domāt par kopējo labumu un savu bērnu nākotni, nevis tikai par savas valsts vai uzņēmuma interesēm. Lai tādējādi viņi parāda politikas cildenumu, nevis kaunu" (60). Pāvests atgādina, ka šī apņemšanās izriet no kristīgās ticības, un mudina "arī citu reliģiju brāļus un māsas darīt to pašu" (61). "Jūdu-kristiešu pasaules uzskats atbalsta cilvēka īpašo un centrālo vērtību visu būtņu brīnišķīgās simfonijas vidū. Mēs veidojam universālu ģimeni, cildenu kopību, kas mūs mudina uz svētu, mīlestības pilnu un pazemīgu cieņu" (67). "Tas nav mūsu pašu gribas rezultāts, jo Dievs mūs ir cieši savienojis ar apkārtējo pasauli" (68), raksta Francisks. Svarīgi ir atcerēties, ka "nav ilgstošu pārmaiņu bez kultūras pārmaiņām un nav kultūras pārmaiņu bez pārmaiņām cilvēkos" (70). "Ģimeņu centieni saprātīgi patērēt, samazinot atkritumu daudzumu, rada jaunu domāšanas kultūru" (71). Pāvests atgādina, ka "gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju Amerikas Savienotajās Valstīs ir apmēram divreiz lielākas nekā Ķīnas iedzīvotājam un apmēram septiņas reizes lielākas nekā vidēji nabadzīgākajās valstīs". Viņš apgalvo, ka "plaša bezatbildīga dzīvesveida, kas saistīts ar Rietumu modeli, maiņa ilgtermiņā radītu ievērojamu ietekmi uz vidi. Tādējādi, pieņemot nepieciešamos politiskos lēmumus, mēs būtu ceļā uz savstarpēju dziedināšanu" (72), apustuliskajā pamudinājumā "Slavējiet Dievu" raksta pāvests Francisks. Vaticannews.va | 
