2018. gada 24. septembra rītā pāvests ieradās Rīgas lidostā. Vienā no lidostas telpām Vatikāna viesi sveica koklētāju ansamblis. Tāpat pāvestu Francisku Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas. Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika Pils laukumā pie Rīgas pils.
Pirms vizītes Baltijas valstīs Francisks videouzrunā vēlēja Baltijas valstīm veidot taisnīgas un vienotas sabiedrības. Pāvests atgādina, ka viņa vizīte sakrīt ar Baltijas valstu neatkarības simtgadi. "Vēlos pagodināt visus tos, kuru pagātnes upuri ir darījuši iespējamas pašreizējās brīvības. Brīvība, kā zinām, ir dārgums, kas nemitīgi jāglabā un kā neizmērojams mantojums jānodod tālāk jaunajām paaudzēm."
Svētais tēvs pauda cerību, ka viņa vizīte kļūs par iedrošinājuma avotu visiem labas gribas cilvēkiem, kuri strādā, lai atvieglotu ciešanas brāļiem un māsām, kas dzīvo trūkumā, un lai visos līmeņos veicinātu vienotību un harmoniju sabiedrībā. Pateicības svētceļojums notika no 16. līdz 23. novembrim. Svētceļojuma laiks bija izvēlēts saistībā ar 18. novembri - mūsu valsts dzimšanas dienu, laikā, kad pieminam mūsu valsts dibināšanu un neatkarības izcīnīšanu, jo arī pāvesta Franciska vizīte Latvijā, kā jau minēts, pirms 5 gadiem bija saistībā ar neatkarīgas Latvijas dibināšanas simtgades svinībām. Svētceļojums pulcēja ticīgos no visiem Latvijas reģioniem. Latvijas bīskapu konferences vārdā to vadīja bīskaps Andris Kravalis. Pāvesta Franciska vispārējās audiences apmeklējums tika plānots svētceļojuma noslēgumā. Kopā ar mūsu svētceļnieku grupu audiencē mums pievienojās arī Latvijas vēstniecības pie Svētā krēsla pārstāvji un valsts amatpersonas - eksprezidents Raimonds Vējonis (2015-2019) ar kundzi un vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzmas kundze. 18. novembris mūsu svētceļojuma programmā bija īpaši veltīts Latvijai – Dievs, svētī Latviju! Šajā dienā mums būs iespēja lūgties uz svētajām kāpnēm par Latviju, katram par sevi, par mūsu ģimenēm, par dzīvajiem un jau mūžībā aizgājušajiem. Tā ir viena no svētceļojuma vietām Romā- Scala Santa - Svētās kāpnes. Pirms gadsimtiem tā ir bijusī pāvestu privātā kapela, tagad pieejama visiem. Uzkāpšana pa kāpnēm tikai uz ceļiem, uz katra pakāpiena lūdzoties. Pēcpusdienā apmeklējām Quattro Coronati (Četru Kronēto) baziliku, kurai ir saistība arī ar Latviju, jo tā ir bijusi kardināla Juliana Vaivoda titulārbazilika. Svētku dienā neiztrūka šokolādes kūka, ko svētceļniekiem sadalīja bīskaps Andris. 19. novembra rītā modāmies ļoti agri, lai doties ceļā, lai iestātos milzīgā rindā? Kādēļ?
Tā bija pāvesta Franciska svinēta Mise Sv. Pētera bazilikā vispasaules trūkumcietēju dienā.
Svētceļojuma laikā iepazinām Romas dievnamus, apmeklējām Vatikāna muzejus un dārzus, arī Siksta kapelu, sv. Pētera baziliku un tās kupolu.
Pabijām arī Romas katakombās. Šajā reizē svētā Kaliksta katakombās. Vienas no daudzajām. Vairāku desmitu hektāru platībā. Ejas četros līmeņos, daudzu kilometru garumā, daudzu metru dziļumā. Izraktas vulkāniskā tufa slānī, kas sākotnēji ir gana irdens, lai būtu viegli rokams, bet pēc saskares ar gaisu un mitrumu, kļūst ciets un sacementējas. Ir ejas pāris metru augstas, ir arī 6 m un vēl augstākas. Pa malām iedobumi - "apbēdījumu plaukti". Kad pa sāniem visa platība bija aizņemta, eju vienkārši paraka dziļāku, lai iegūtu jaunu sānu sienu ar platību jauniem apbedījumiem. Kādreiz šeit bija apglabāti ap miljons kristiešu.
Unikāla pieredze, sajūtas un piedzīvojums. Noslēgumā Sv. Mise turpat pazemē.
Vienu dienu veltījām Asīzei - Grečio, kur šogad svin 800 gadus kopš pirmo reizi sv. Francisks izveidoja mūsdienās tik ierasto Betlēmīti - īsta miera osta mūsu dvēselēm. Pēc 4 piepildītām dienām pa grandiozām un aizraujoši krāšņām Romas bazilikām, Vatikāna dārziem un muzejiem, Romas vēsturisko centru, ar dalību pāvesta Sv. Misē sv. Pētera bazilikā un ik dienas tūkstošiem noietu soļu Grečio mūs sagaida savā vienkāršībā un dabas krāšņumā. Kalnu pakājēs pamazām iezīmējas zelta rudens. Spirdzinājums prātam un dvēselei. Pēdējā dienā svētceļnieku grupu uzņēma pāvests Francisks. Grupas vārdā pāvestam tika dāvināta "Lāčplēša" cepure Latvijas karoga krāsās, kā saikne ar nacionālo eposu un laiku 19.gs. beigās kad veidojās nacionālā pašapziņa, kas bija priekšnoteikums neatkarīgas Latvijas izveidošanai.
Šajā skaudrajā laikā, solidarizējoties ar Svēto zemi, pāvestam dāvinājām arī attēlu ar mūsu Aglonas Dievmātes mozaīku, kuru Nācaretē atklājām pagājušā gada novembrī.
Audiences noslēgumā latviešu svētceļniekiem bija iespēja vēlreiz apsveicināties un nofotografēties kopā ar pāvestu.
Svētceļojuma laikā piedzīvojām Baznīcas universalitāti un vienotību. Lūdzāmies par pāvestu un mūsu valsti. Pāvesta kalpojums Baznīcā ir būtisks, jo tas ir paša Kristus gribēts un uzticēts apustulim Pēterim, kā arī visiem viņa pēctečiem.
Aicinām arī visus Latvijas ticīgos veltīt savas lūgšanas par pāvestu un sūtīt viņam savas sirds siltumu, lai stiprinātu viņu būt par visas katoļu Baznīcas galvu! Jeruzalemes Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs,
svētceļojuma organizators Jānis Smelters OESSH 
| 
