Pāvests personīgi konsekrēja Ā. A. Brumani par bīskapu 1996. gada 6. janvārī Vatikānā, Sv. Pētera bazilikā. Liepājas diecēzē Ā. A. Brumanis ordinārija amatā kalpoja no 1996. gada janvāra līdz 2001. gada maijam. Droši vien bīskapa pastorālo kalpojumu raksturo vārdu salikums “brumaņtēvs”, to bieži var dzirdēt, uzklausot ticīgo atmiņas par bīskapu suitu. Kā jau izriet no uzraksta uz bīskapa kapakmens “Dzimis suitu zemē 1926. gadā”, tuvojas viņa dzimšanas 100. gadadiena, tāpēc aicinām jūs dalīties savās atmiņās par V. E. bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani, iesūtot tās uz adresi: Peldu iela 15, LV-3400 Liepāja, vai e-pastu ievaliede@inbox.lv, ja kāds nevar uzrakstīt, bet vēlas pastāstīt, zvaniet uz tālr. 27303725, sarunāsim tikšanos, uzklausīsim, pierakstīsim. Tā būs patiesa bīskapa simtgades svinēšana. Priesteris klosterbrālis no Latgales atceras Kurzemes bīskapu – suitu Jebkura atsauce uz bīskapu Brumani manā iztēlē atdzīvina viņa labvēlīgo smaidu, tāds smaidošs suits, par tādiem cilvēkiem mēdzam sacīt “gaišs cilvēks”. Bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis ir pirmais manis iepazītais suitu kultūras pārstāvis. Pirmo reizi sastapu bīskapu pie vakariņu galda viņa rezidencē, kad pievienojos mūsu klostera kopienai Liepājā. Bīskaps Brumanis bija ielūdzis dominikāņu ordeņa klosterbrāļus kalpot un dzīvot Liepājā, klosterim piemēroto telpu vēl nebija, tāpēc bīskapa suitisko viesmīlību mēs baudījām ik dienu vairāku gadu garumā. Burtiskā nozīmē viņš dalījās ar mums visā, kas viņam bija, maizē un gudrībā, pārsteidza šī “augstā gana” izprotošā cilvēcība, garīga tēvišķība, pēc kādas mēdzam ilgoties. Īstenībā bīskapa rezidencē Liepājā, Peldu ielā 15, mūsu ekselence bija patiess namatēvs, jo, lai kas piezvanītu pie durvīm jebkurā diennakts stundā ārpus sekretāres darba laika, viņš pats personīgi steidzās atbildēt uz durvju zvanu un doties pie ieejas durvīm, neskatoties uz savu cienījamo vecumu. Namatēvam raksturīgā uzvedībā viņš pacietīgi uzklausīja katru cilvēku bez izšķirības, ticīgo vai neticīgo, skaidrā prātā vai ar “putniem galvā”, pat iereibušo, katoli vai citas konfesijas/reliģijas pārstāvi, nevienu neatraidīja, palīdzēja materiāli un atbalstīja garīgi, jāuzsver, jebkurā diennakts laikā. Bīskaps uzklausīja bēdu stāstus, kā arī atsaucās uz lūgumiem pēc palīdzības, kas viņu sasniedza no citiem Latvijas reģioniem, piemēram, atbildēja uz ieslodzījuma vietās mītošo vēstulēm un lūgumiem, sūtīja paciņas. Vietējā Liepājas cietumā bīskapa gādībā tika noorganizēta sistemātiska pastorālā, t.i., garīgā aprūpe, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka labā slava par bīskapu izplatījās arī citās ieslodzījuma vietās. Kādu reizi biju aizgājis pie bīskapa izsūdzēt grēkus, no toreiz uzklausītās garīgās pamācības atceros vienu teikumu, ko glabāju kā svētīgu atziņu savā sirdī līdz pat šai dienai: “saglabāt uzticību Dievam nav grūti”, nevarēju nepiekrist šim apgalvojumam tolaik, nevaru tam nepiekrist arī šodien… Bīskapam piemita īpašība runāt par Dievu vienkāršā valodā, tautā mēdzam teikt “skaidri un gaiši”, manuprāt, tas ir par bīskapu suitu Brumani – “gaišu” cilvēku, viennozīmīgi “skaidru” garīdznieku vai tikumiski “skaidru” garīdznieku, ja tā drīkst teoloģiski izteikties. Neviltots prieks un pateicība rotāja šī sirmgalvja vaigu par katru saņemto apsveikumu, arī par citu cilvēku panākumiem viņš priecājās, piemēram, par topošo garīdznieku panākumiem studijās, par visu, kas perspektīvā varētu sekmēt cilvēku tuvināšanos Dievam. Viens nejaušs gadījums man lika saprast, ka bīskapa kalpojums Vatikāna Radio latviešu redakcijā daudziem cilvēkiem saistījās ar tuvošanos Dievam, viņš uzturēja cilvēkos cerību. Proti, kādu rītu es devos pie strādniekiem, kuri remontēja draudzes māju pretī katedrālei, un sastapu sirmgalvi galdnieku, viņš uzmanīgi klausījās bīskapa vadītu dievkalpojumu, pateicoties katedrāles pagalmā novietotajam skaļrunim. “Es pazīstu šo balsi,” ar jaunekļa sajūsmu paziņoja galdnieks un piebilda, “padomju laikos mēs klausījāmies viņa vadītos raidījumus ar “Brīvās Eiropas” starpniecību.” Nenovērtējams suitu garīdznieka kalpojums! Priesteris Sergejs Ivanovs OP
"Nāc", Nr.139 | 
