“Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis! Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.” (Lk 1, 39-45)
Ievadlūgšana: Debesu Tēvs, kādam priekam jābūt Tavā sirdī, turpinoties šim Adventa ceļojumam. Es vēlos apstāties savā Adventa ceļā, pavadot šos lūgšanas mirkļus kopā ar Tevi. Es ticu, ka Tu esi šeit un vēlies ar mani satikties. Tu iznāc man pretī tieši tad, kad Tava māte piecēlās un devās ceļā, lai satiktu Elizabeti. Māte Marija, palīdzi man atvērt savu sirdi Kungam šajos lūgšanas brīžos, lai es arī šodien dzirdētu, ko Viņš man vēlas teikt.
Sastapšanās ar Kristu:
Marija devās ceļā: Marija “steidzās”, lai palīdzētu Elizabetei, tiklīdz viņa uzzināja, ka nēsā mūsu Kungu savā klēpī. Kad mēs uzņemam Jēzu Euharistijā, arī mēs kļūstam par “Kristus nesējiem”. Lūgsim Marijas dedzību, lai mēs varētu savā steigā nest Jēzu ikvienam, ko šodien satiekam.
Mana Kunga Māte nāk pie Manis? Elizabete prāto, kā tas var būt, ka viņas Kunga māte nāk pie viņas. Šķiet, ka Elizabetei šķiet, ka viņa nav cienīga pieņemt šādu vizīti. Arī mēs varam justies necienīgi, - taču ņemiet vērā Vissvētākās Mātes kvēlās ilgas būt kopā ar mums un mierināt mūsu vajadzībās. Viņa steidzas būt kopā ar mums tieši tāpat, kā to darīja, dodoties pie Elizabetes.
Mana dvēsele sludina Tā Kunga diženumu: Marija rāda mums spēka un varenības pilnu piemēru, sludinot Kunga diženumu. Mēs arī pasludinām Tā Kunga diženumu, kad brīnāmies un sajūsmināmies par Radīšanu; kad mēs sniedzam roku, lai mierinātu satrauktu dvēseli; kad mēs visas savas rūpes, bailes un šaubas uzticam Kungam; kad mēs redzam, ka Kungs darbojas to cilvēku dvēselēs, kurus mēs mīlam, uzmanām un ganām. Ne mūsu domas vai vārdi piesaista citus pie Kunga, bet gan mūsu dvēseles būtība, kas pasludina, ka Jēzus ir mūsu dzīves Kungs.
Esi misionārs – atnes Kristu! Dodoties palīgā Elizabetei, Marija, nesot mazo Jēzu savā klēpī, kļuva par pirmo misionāri, pirmo Labās Vēsts nesēju, kas mainīs visu cilvēces vēsturi. Marijas klēpis spēja sagādāt neticamu prieku gan Elizabetei, gan Jānim Kristītājam tieši tāpēc, ka tajā viņa nesa Kristu. Un tā paša iemesla dēļ no Marijas sirds varēja izlauzties viņas skaistais Magnificat. Lai šajos Ziemassvētkos sagādātu prieku citiem, mums patiešām ir jānes viņiem Kristus. Viņš ir lielākā dāvana, ko mēs jebkad varam sniegt kādam, ko mīlam, - salīdzinājumā ar to visi pasaules materiālie labumi zaudē vērtību. Nedaloties ar Jēzu, mēs saviem mīļajiem nedāvinām neko patiesi paliekošu. Atnes Kristu un atnes viņiem visu!
Saruna ar Kristu: Kungs, Jēzu Kristu, Marija netērēja ne minūti, lai dotos un sasniegtu savus mīļos viņu vajadzībās. Viņa ar steigu devās pie savas radinieces Elizabetes, lai sniegtu palīdzību un savu atbalstu. Kopā ar jums viņas pazemīgās pūles kļuva ārkārtējas, neikdienišķas un neparastas. Palīdzi, Kungs, man paļauties, ka Tu arī manas dzīves ikdienišķos un parastos aspektus pārvērtīsi neparastos un ekstarordināros.
Lūgums: Kungs, palīdzi man sekot Marijas ticības un mīlestības piemēram un nest Tevi pie citiem šajos Ziemassvētkos!
