Francisks īpaši sveica jauno Somijas pareizticīgo Baznīcas vadītāju, Helsinku un visas Somijas arhibīskapu Eliju, kā arī Helsinku katoļu bīskapu Raimo Gojarolu un evaņģēliski luteriskās Baznīcas bīskapu Mati Salomeki. Uzrunas sākumā Romas bīskaps atgādināja, ka šajā Svētajā 2025. gadā visi kopā ejam kā “cerības svētceļnieki”. Tas ir “ticības ceļojums”, kurā visus stiprina apustulis Pāvils ar savas Vēstules ebrejiem vārdiem: “Turēsim nesatricināmi savu cerības apliecinājumu, jo uzticams ir tas, kas apsolījis” (Ebr 10, 23). “Svētais Henriks ir, tā sakot, šīs cerības ikona, kas savu drošo un stingro pamatu rod Dievā”, sacīja pāvests. “Kā miera vēstnesis svētais Henriks mudina mūs nekad nepārstāt lūgties par dārgo, bet trauslo miera dāvanu. Mums jālūdzas par mieru. Tajā pašā laikā Somijas svētais aizbildnis ir Dieva dāvātās vienotības simbols, jo viņa svētku diena turpina vienot dažādu Baznīcu un Baznīcas kopienu kristiešus kopīgā Kunga slavēšanā”. Uzrunas turpinājumā Francisks pieminēja korus, kas pavada delegācijas svētceļojumu uz Romu, un atgādināja, ka tie ar savu mūziku godina Trīsvienīgo Dievu, kas ir skaista doksoloģiskā ekumenisma zīme. “Tie, kas dzied, lūdzas divreiz”, – viņš uzsvēra. Paliekot pie mūzikas tēmas, pāvests atgādināja, ka Nīkajas ticības apliecinājums, kas mums visiem ir kopīgs, ir neparasta ticības “partitūra”. Un šī “patiesības simfonija”, simfonijas centrs ir pats Jēzus Kristus. Viņš ir patiesība, kas tapa Miesa: patiess Dievs un patiess cilvēks, mūsu Kungs un Glābējs. Ikvienu, kurš klausās šo “patiesības simfoniju” - ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdi -, aizkustinās noslēpums, ka Dievs, pilns mīlestības, savā Dēlā sniedzas pie mums. Un uz šīs uzticīgās mīlestības ir balstīta cerība, kas nepieviļ! – skaidroja Romas bīskaps, piekodinot, lai nekad to neaizmirstu: cerība nepieviļ. Jo “ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadējais, ne nākamais, ne spēki, ne augstums, ne dziļums un neviena cita radība nekad nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir mūsu Kungā Jēzū Kristū” (Rom 8, 38-39). Uzrunas noslēgumā pāvests klātesošajiem atgādināja, ka “liecināt par šo iemiesoto mīlestību ir mūsu ekumeniskais aicinājums visu kristīto kopībā”. Viņš mudināja visus “ar sirsnīgu paļāvību paust šo aicinājumu, kopā skaitot Tēvs mūsu lūgšanu”. Vaticannews.va Foto: Vatican Media |