Ja evaņģēlists Lūkass apcer Jēzus bērnības noslēpumu no Viņa Mātes, Jaunavas Marijas perspektīvas, tad Matejs izvēlas svētā Jāzepa perspektīvu – norādīja Francisks. Jēzus ir Izraēļa cerība, kas piepildās: Viņš ir Dāvidam apsolītais pēctecis. Mateja evaņģēlijā Jāzeps “parādās uz skatuves” kā Marijas saderinātais. Viņš ir saderināts ar Mariju, un viņu laulību bija paredzēts noslēgt turpmākā gada laikā. Tomēr tieši šajā laikā Jāzeps atklāj, ka Marija ir mātes cerībās, un viņa mīlestība tiek pakļauta smagam pārbaudījumam. Šādā situācijā likums paredzēja divus saderināšanas laušanas veidus: vai nu publisku tiesas procesu vai privātu šķiršanās aktu. Matejs dēvē Jāzepu par “taisno”, tas ir, cilvēku, kurš dzīvo saskaņā ar Kunga likumu, kurš iedvesmojas no tā visos savas dzīves momentos. Tādējādi, sekojot Dieva vārdam, Jāzeps rīkojas prātīgi: viņš neļauj gūt pār sevi virsroku emocijām, bet, sekojot Dieva gudrībai, izvēlas ļaut Marijai aiziet slepeni, “bez trokšņa”. Jāzepa gudrība izpaužas tanī, ka viņš ir atvērts un paklausīgs Dieva balsij – uzsvēra pāvests. Kungs viņu uzrunā sapnī. “Ko šis taisnais vīrs redz sapnī?” jautāja pāvests. “Viņš redz brīnumu, ko Dievs paveic Marijas dzīvē, un brīnumu, kas notiek viņa paša dzīvē – tēvišķības uzņemšanos, kas spēj glabāt, sargāt un nodot tālāk garīgo un materiālo mantojumu”. Eņģelis aicina Jāzepu nebaidīties pieņemt Mariju, jo ar Svētā Gara palīdzību viņa dzemdēs Dēlu, kas glābs savu tautu no grēkiem. Jāzeps neprasa nekādus papildu pierādījumus: viņš pilnībā uzticas Dievam, pieņemot Viņa plānu attiecībā uz sevi un savu ģimeni. Viņš neizrunā nevienu vārdu, bet tic, cer un mīl. Viņš apliecina savu ticību, cerību un mīlestību ar konkrētu rīcību. Tādā veidā viņš drosmīgi ieiet pestīšanas vēsturē. Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgt Kungam žēlastību vairāk klausīties nekā runāt, sapņot Dieva sapņus un atbildīgi pieņemt Kristu, kurš no mūsu Kristības brīža dzīvo un aug mūsu dzīvē. Vaticannews.va |