"Lūgsim no Kunga žēlastību, lai mēs spētu gaidīt katra Viņa apsolījuma piepildīšanos". Ar šādu pamudinājumu pāvests Francisks iesāka katehēzi trešdienas, 5. februāra, vispārējās audiences laikā. Turpinot ciklu "Jēzus Kristus, mūsu cerība", šoreiz Romas bīskaps pievērsās notikumam, kad Jaunava Marija apciemo savu radinieci Elizabeti, uzsverot, ka šajā notikumā "Jēzus savas Mātes miesās apmeklē savu tautu". Kā norādīja pāvests, pēc brīnumainā Pasludināšanas notikuma Marija dodas ceļā. Šī jaunā Izraēļa meita "neizvēlas sevi pasargāt no pasaules, nebaidās no briesmām un tenkām, bet dodas pretī citiem". "Kad cilvēks jūtas mīlēts, viņš jūt spēku, kas liek mīlestībai kustēties; kā saka apustulis Pāvils, "Kristus mīlestība mūs piespiež" (2 Kor 5, 14), tā mūs motivē, tā mūs virza. Marija jūt mīlestības impulsu un dodas palīgā sievietei, kas ir viņas radiniece, bet arī vecai sievietei, kura pēc ilgas gaidīšanas pieņem grūtniecību, ko viņa nebija gaidījusi un ar ko viņas vecumā ir grūti tikt galā. Taču Svētā Jaunava dodas pie Elizabetes arī tādēļ, lai dalītos savā ticībā Dievam, kurš dara neiespējamo, un cerībā uz Viņa apsolījumu piepildīšanos," uzsvēra Svētais tēvs. Marija, "saskaroties ar sava Dēla mesiāniskās identitātes atzīšanu un savu mātes misiju", nerunā par sevi, bet "izdzied slavu Dievam, pilna ticības, cerības un prieka". Tā ir viņas "Magnificat" - dziesma, ko Baznīca dzied Vesperu lūgšanā, - teica Francisks. Pēc pāvesta vārdiem, "šī slavas dziesma Dievam", kas izplūst no Viņa pazemīgās kalpones sirds, "apkopo un piepilda Izraēļa lūgšanu". Tā rezonē ar Bībeli, kas rāda, ka Marija vēlas būt saskaņā ar priekštečiem, slavinot Dieva līdzjūtību pret vismazākajiem. "Lieldienu motīvu nozīmīgā klātbūtne padara "Magnificat" arī par pestīšanas dziesmu, kuras pamatā ir atmiņas par Izraēļa atbrīvošanu no Ēģiptes. Visi darbības vārdi ir pagātnes laikā, piesātināti ar mīlestības atmiņu, kas ar ticību apgaismo tagadni un ar cerību izgaismo nākotni: Marija dzied par pagātnes žēlastību, bet viņa ir tagadnes sieviete, kas savā miesās nes nākotni." Abu sieviešu satikšanai ir negaidītas sekas: "žēlastības pilnās balss", kas sveic Elizabeti, atmodina pravietojumu bērnā, ko vecā sieviete nēsā savā miesās, un tā izsaka dubultu svētību: "Svētīta esi tu starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis", kā arī svētību: "Svētīga tā, kas ticēja, jo piepildīsies, ko Kungs ir sacījis". Himnas pirmajā daļā tiek slavēta Dieva darbība Marijā, "Dieva tautas mikrokosmosā", savukārt otrajā daļā uzmanība tiek pievērsta Tēva darbībai "savu bērnu vēstures makrokosmosā", izmantojot trīs atslēgas vārdus: atmiņa, žēlastība un apsolījums. "Kungs, kas noliecās pār mazo Mariju, lai darītu viņā "lielas lietas" un padarītu viņu par Kunga Māti, sāka savas tautas glābšanu, sākot ar iziešanu no verdzības, paturot prātā Ābrahāmam apsolīto vispārējo svētību. Kungs, mūžīgi uzticīgais Dievs, no paaudzes paaudzē izlēja nepārtrauktu žēlsirdīgās mīlestības straumi uz savu derības tautu, un tagad Viņš atklāj pestīšanas pilnību savā Dēlā, kas tika sūtīts, lai glābtu cilvēkus no viņu grēkiem. Dārgie brāļi un māsas, šodien mēs lūdzam Kungam žēlastību, lai mēs spētu gaidīt katra Viņa apsolījuma piepildīšanos, un lai Viņš mums palīdz pieņemt Jaunavas Marijas klātbūtni mūsu dzīvē. Mācoties viņas skolā, mēs varam atklāt, ka katra dvēsele, kas tic un cer, "ieņem un dzemdē Dieva Vārdu" (Sv. Ambrozijs, Lūkasa evaņģēlija interpretācija 2, 26). Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, seniorus un jaunlaulātos. Atsaucoties uz apustuļa Pāvila vārdiem, Romas bīskaps mudināja būt priecīgiem cerībā, pacietīgiem bēdās, pastāvīgiem lūgšanā, rūpēties par savu brāļu un māsu vajadzībām. Sveicot poļu svētceļniekus, Francisks aicināja lūgties par priesteriem un konsekrētajām personām, kas kalpo nabadzīgās un kara plosītās valstīs, īpaši Ukrainā, Tuvajos Austrumos un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Daudziem cilvēkiem viņu klātbūtne ir pierādījums tam, ka Dievs viņus pastāvīgi atceras. Vaticannews.va | 
